Žurnāliste Eva Johansone: Pēc mammas nāves fundamentāli mainījos
Eva atsteidzas tikko mazgātiem, mitriem matiem un palaikam skatās pulkstenī, jo bērnus pieskata viņas tētis. LTV kultūras žurnālistes Evas Johansones dzīvē šis ir laiks, kad jāsabalansē rūpes par diviem maziem bērniem ar visu pārējo, ko ļoti gribas paspēt izdarīt. Aizrautīga, droša un ļoti eiropeiska. Tajā gadā, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, Evai bija 17, viņa bija visjaunākā Latvijas Jaunatnes padomes prezidente un ar dedzību metās iekšā visos notikumos.
Foto: Natalia Golubova. Stils: Agija Vismane
– Tev feisbukā ir ieraksts: «Jāuzliek atgādinājums par 8. jūniju.» Eiroparlamenta vēlēšanas? Daudziem šķiet, ka iet balsot nav jēgas – jo Latvijai taču ir tikai deviņi deputāti.
– Es saprotu tos, kuri jautā, vai ir jēga. Bet kā žurnāliste esmu iedziļinājusies Eiropas Parlamenta darbā un redzu, ka starp mūsu deputātiem ir spēcīgas personības, kas ierosina būtiskas iniciatīvas. Mūsu deputātus zina un pamana. Tam vajadzīga liela diplomātija un intuitīva jušana, tāpēc mums jāievēl talantīgi politiķi, kas spēj kaut ko izdarīt, nevis jābalso par kādu tikai tāpēc vien, ka viņš liekas simpātisks. Un, ja mazliet paskatās paveiktos darbus, mēs varam izvēlēties cilvēkus ar vīziju, kas pārstāv mūsu vērtības.
Man stingra sarkanā līnija ir savu nepilngadīgo bērnu izmantošana reklāmās.
– Pirms intervijas iemetu aci tavā sociālo tīklu profilā, un tur tu esi tik daudzpusīga – klimata pārmaiņas, Kanta minifestivāls, raidieraksts Valis par latviešu valodu… Bet tu atnāci un sāki runāt par mākslīgo intelektu.
– Tā ir savā ziņā jauna ēra, kurā mēs ienākam. Reizi mēnesī vadu 100 gramu kultūras tiešsaistes diskusiju, un šajā reizē ir saruna par mākslīgo intelektu un to, kā mēs kā sabiedrība jūtamies šajā ātrvilcienā. Tā ir aizraujoša pasaule. Protams, tas ir paradokss – esam radījuši veļasmašīnas un i-robotus, bet laika kļūst aizvien mazāk. Vai nebūs tā, ka virtuālie asistenti visu izdarīs mūsu vietā, bet mēs būsim vēl lielākā paātrinājumā?
