Vazdikas un Pupures saruna par dzīvi, teātri un aktieriem, kuru dēļ sirds pukstējusi straujāk
Spēlmaņu naktī Mūža balvu saņēma Dailes teātra aktrises Ilze Vazdika un Lidija Pupure. Dailes teātra 3. studijas audzēknes, kuras ienāca teātrī, kad to vēl vadīja režisors Eduards Smiļģis.
Foto: Ieva Andersone un no Dailes teātra arhīva (J. Deinats un O. Zernovs)
– Kāda bija jūsu ienākšana Dailes teātrī?
Ilze: Visus četrus Dailes teātra 3. studijas gadus mēs turpat teātra pagrabā mācījāmies un visu apguvām. Kad 1962. gadā mūs desmit no visa lielā kursa (uzņēma 63, pabeidzām kādi 40) paņēma teātra štatā, man iedeva Solveigas lomu.
Tik daudzi aktieri nāk un iet, bet mēs paliekam un esam teātrī.
Es dublējos ar Viju Artmani. Ja nu kāda bija zvaigzne un dīva, tad tā bija Vija Artmane. Mēģinājumi visu laiku notika ar viņu. Es gāju pie Omītes, kā mēs saucām Felicitu Ertneri, un prasīju: «Bet kad tad es mēģināšu?…» – «Vai dieniņ, vai dieniņ, neprasiet, neprasiet!…» Ertnere, rociņas lauzīdama, atgaiņājās.
