Valters Krauze atklāti par slaveno brāli, attiecībām un dzīvi bez bērniem
Činkstuļi šajā dzīvē nevienam nav vajadzīgi, saka humorists, TV raidījumu un pasākumu vadītājs Valters Krauze. Par spīti lielajai pieredzei uz dažādām skatuvēm, Valters atzīst, ka joprojām piedzīvo šaubu mirkļus par to, kas viņš ir un ko dara. Lai nu kā – par sevi, dzīves pavērsieniem un šo pasauli viņš izvēlas pasmieties, un vēl labāk, ja to var darīt kopā ar citiem. Visai drīz Valters būs sastopams daudzviet Latvijā neparasta trio sastāvā muzikālos stāstu vakaros. «Nu tīrākā avantūra!» viņš saka.
Foto: no publicitātes materiāliem un personiskā arhīva
– Kāda ir tava lielā apņemšanās šim gadam?
– Zini, kā, man tūlīt, februārī, būs 53 gadi – jau ir šāda tāda pieredze, tāpēc tā baigi skaļi nemēģinu neko postulēt. Mums ar brāli Arni dzimšanas dienas ir gandrīz vienā laikā – viņam paliks 47, tātad abiem kopā sotaks! Esmu sev novēlējis tādu drusku rimtāku un mierīgāku dzīvi, tik ātri neuztrakot, neuzcepties un nepsihot par lietām, ko nevaru ietekmēt, raudzīties uz visu nedaudz filozofiskāk. Es uzskatu, ka piedzimstot mums katram iedod zināmu starta komplektu – tur ir ģimene, draugi, pieredze, veselība, tuvinieku dzīve vai nāve… Tajā ir lietas, par kurām jau esmu izcepies un nolicis tās malā, un ir lietas, par kurām joprojām domāju – kāpēc man ko tādu iedeva?
Viena no draudzenēm teica, ka man tagad būšot baigi foršā āda.
Noteikti arī ir lietas, kas vēl pēkšņi nāks, bet… Bet citādi klasika – ēst mazāk, biežāk peldēties! Jo, mainoties gadiem un vielmaiņai, gribas tomēr pašam apavu šņores aizšņorēt. Agrāk vienmēr teicām – galvenais, lai veselība! Tagad arī – lai miers. To mieru pasaulē es nevaru ietekmēt, bet bez veselības, vēl ņemot vērā, ko pats tai esmu nodarījis, nevarēšu ne to darbu darīt, ne tos koncertus izbraukāt. Esmu sapratis, ka man bišķi jāpiedomā, jo vairs nav trīsdesmit. Tik vienkārši!
– Tik vienkārši, bet esi redzēts ziemas mīnusos peldamies āliņģī!
– Sāku peldēšanu jau septembra beigās. Siguldā vadīju kāzas diviem jauniem dakteriem – Gerdai un Ardim; mums tur ir tāda kaimiņu republika. Vārds pa vārdam, varbūt pamēģinām? Ardis pats jau bija mēģinājis, man uzreiz uzticība – ja nu kas, mediķi blakus!
