Uzņēmējs Čiris un viņa ceturtā laulība: Romantikas manī nav ne tik, cik melns aiz naga

Mēs tikāmies rudens apgleznotajā Amatciemā, tomēr ne Čira paša mājā, jo tā pašlaik tiek remontēta, lai sievai Svetai būtu jogas istaba. Aivars uzreiz pārgāja uz tu, un brīžiem bija tik iznīcinoši pašironisks, ka man bija skaļi jāsmejas. 
Bet viena no sarunas atslēgām man rokās iekrita pašās beigās, jau pēc sarunas. Es apjautājos par Čira vecākiem, un viņš atklāti izstāstīja, ka tēvs, kas pēc atgriešanās no izsūtījuma bija spiests dzīvot tālos laukos, to neizturēja un beigu beigās pakārās. Bet mammu, kura bija sākusi palīdzēt dzīves grūtdieņiem, pirms pāris gadiem šie grūtdieņi alkatības dēļ nosita. Tieši tāds skarbums. Un tam līdzsvaru var dot paša izdomāta un paša rokām radīta pasaule ar debesu atspulgiem ūdeņos un niedru jumtu namiņiem.  

– Tev ir Amatciems, kur esi radījis savu pasauli, ceturtā laulība, bērni un mazbērni. Vai ir sajūta, ka esi īstenojis visus savus sapņus?
– Es par to nedomāju, es vairāk esmu dzīves baudītājs un dzīvi dzīvoju. Bet, ja par kaut ko sasapņojos, tad lielāko tiesu to mēģinu realizēt. Man nav globālu sapņu, projekts var būt liels, bet to garšas sajūtu es noķeru mazās niansēs. Amatciemā es gribēju veidot milzīgu parku un ar to aizrāvos, bet garšu noķēru, veidojot konkrētas ūdenskrātuves vai ko citu. Man patīk veidot ūdeņus dažādos līmeņos, lai viens dīķis augstāks, cits zemāks, un mums te augstuma starpība ir pat 40 metru.  

Es ar šausmām atceros sevi iepriekšējās attiecībās – es aizbraucu uz darbu, sieva pagatavoja pusdienas un mani gaidīja, bet es pat netaisījos informēt par to, ka nebūšu!