Uzņēmēja Ieva Treija par dzīvi pēc vīra un dēla nāves: Līdz ar viņiem zaudēju arī pati sevi
No kalniem. No tāla ceļa, kur gribas palikt. Un no vismelnākajām sāpēm.
Foto: no izdevniecības Žurnāls Santa arhīva
«Var teikt, ka manā dzīvē ir divi posmi. Pirmajā – tas sākās pirms gadiem piecpadsmit – es Latvijai interesēju kā veiksmīga uzņēmēja. Tāds kā biznesa sievietes etalons, ko aicina uzstāties biznesa konferencēs un pastāstīt, kā tas ir – būt sievietei uzņēmējdarbībā. Ko parādīt Forbes un citos biznesa topos. Kad Dienas Bizness pirmoreiz izdeva žurnālu, kas veltīts sievietēm uzņēmējām, uz vāka biju es.» Kopā ar vīru Sandro pirms vairāk nekā 30 gadiem viņi nodibināja savu uzņēmumu Gemoss. Sāka ar leģendārajām kokosa skaidiņām, ko par visu naudu nopirka Vācijā un pēc tam turēja vecāku garāžā, līdz atrada pircējus. Pēc tam uz Latviju veda riekstus, neredzētas garšvielas, traukus, restorānu virtuves aprīkojumu un daudz ko citu un izauga par miljonus vērtu uzņēmumu.
«Bet tad – nu jau vairāk nekā pirms četriem gadiem – notika tas, kas notika. Nomira mans vīrs Sandro. Kopā mēs bijām nodzīvojuši 32 gadus. Rīta pusē vēl sazinājāmies, sarakstoties telefonā. Un pēcpusdienā viņš jau bija miris. Pēkšņi apstājās sirds.