Uģis Olte par dzīvi, kino un ģimeni: Man palaimējies, ka mana sieviete ir interesanta
Šonedēļ ar filmas Tesa man pirmizrādi tiek atklāts Rīgas Starptautiskais kino festivāls (Riga IFF). To režisējis Uģis Olte, kurš jūlijā saņēma Kultūras akadēmijas diplomu, kas nu viņam ļauj sevi pilntiesīgi saukt par kinorežisoru. Tiesa, arī bez visiem diplomiem režija ir daļa no viņa DNS.
Foto: Matīss Markovskis
Par jauno filmu Uģis savā «Facebook» kontā raksta: «Tā ir šābrīža summa tam, kā jūtu un ko protu. To izveidojis talantīgu mākslinieku kolektīvs, kas nebaidās bradāt tur, kur vēl nav būts.» Brist, kur vēl nav būts, viņam piestāv. Ja viņš nebristu, nebūtu arī Uģa pirmās aktierfilmas «Upurga». Gandrīz neticami, ka šis ārēji dumpnieciskais bridējs ir triju bērnu tēvs, kurš pēdējoreiz iemīlējies pirms gadiem divdesmit.
Dienā, kad tiekamies, Uģa sieva Lāsma ir darbos, dēli skolā, bet viņš ar nepilnus trīs gadus veco Umu – mājās. Visu intervijas laiku viņa ir turpat, blakus istabā, ik pēc desmit minūtēm lūdzot tēti pārslēgt multeni. Uģis ne reizi neatsaka, pacietīgi ceļas un iet meklēt jaunu filmu, jo «šito nē». Vai atrast garšīgāku banānu. Tad atgriežas un sāk teikumu no vietas, kur tas pirms brīža aprāvies.
– Jaunās filmas vajadzībām tu esot noracis kalnu.
– Māksliniekam Andrim Eglītim pieder brīvdabas teritorija Savvaļa, kur viņš arī citiem ļauj atstāt pēdas. Kad Savvaļai bija trešā sezona, šajā vietā tapa mana filma Kas tu esi Savvaļā? un prātā palika vietas noskaņa. Beidzot Kultūras akadēmiju, bija jāveido diplomdarbs.
Nogurstu no tizliem tekstiem.
Aizgāju pie Dāvja Sīmaņa uz konsultāciju, izstāstīju trīs idejas, par ko varētu veidot diplomdarba filmu: dokumentālā filma par atmiņu fenomenu, īsfilma vai koncertfilma, dokumentāls notikums. Dāvis ieteica veidot koncertfilmu, jo tādu nav daudz. Jau sen biju domājis, ka vajag izveidot mūzikas performancē balstītu filmu dabiskā vidē, kur nav nekādu skatuves dzelžu, mākslīgu gaismu… Eglītis saprata, ka jānorok kalns, paņēma zīmulīti un uzzīmēja, kā viss izskatīsies.
