«Tikai pēc tam sapratu, kādā ellē biju.» Žoržs Siksna par veselību, mīlestību un bērniem
Viņam nepatīk, ja dēvē par sieviešu mīluli. Tomēr tieši tāds bijis dziedātāja Žorža Siksnas liktenis – dažādos laikos būt publikas mīlētam. Un nu viņu klausās gan kundzes cienījamos gados, gan aizrautīgi jaunieši – Žoržs Siksna jau atkal ir modē.
Foto: Matīss Markovskis
– Jūs esat pārsteidzoši populārs divdesmitgadnieku vidū.
– Es arī uzstājos kopā ar jauniešiem, man piedzied meitene mana mazdēla vecumā, uz koncertiem nāk jauni cilvēki. Sākoties mācību gadam, uzstājos Latvijas Universitātes Lielajā aulā, pirms manis uzstājās M. Sencis (Mauku Sencis – aut.); kāds bijušais kolēģis tad teica, ka esot patīkami braukt pa Rīgas centru un redzēt afišas: mans vārds un blakus šī grupa ar pilnu nosaukumu.
Es esmu pieticīgs, negribu dzīvot mājā, man pietiek ar dzīvokli.
Koncertos tiešām novēroju: ir gan divdesmitgadnieki, gan kundzes vecumā ap astoņdesmit. Jūsu paaudzes – ap četrdesmit – gandrīz nav. Man prieks, ka varu dziedāt Latvijas jauniešiem, jo viņos nav padomijas palieku. Brīvi cilvēki, uzauguši brīvā valstī.
