Tautastērpu mākslinieces Lias Monas stāsts: Šuvu caurām naktīm
Suitu sievas esot apdziedājušas Kurzemes tautastērpu pētnieci Liu Monu Ģibieti tā: «Suit’ un čangaļ’ krustojums ir viens briesmīgs radījums!» Viņa gardi pasmejas: «Tas ir par mani!»
Foto: Ziedonis Safronovs
Lia Mona Ģibiete ir tērpu modelētāja un izšuvēja, meistare ar Amatniecības kameras diplomu, mācījusi nākamās rokdarbnieces un drēbnieces. Līdzējusi iekārtot dārzus un interjerus. Liepājas muzejā izveidojusi Kurzemes tautastērpu informācijas centru. Atjaunojusi Sakas novada tautastērpu, iesaistījusies Kalētu un Popes novada tautastērpu atjaunošanā un suitu tautastērpu saglabāšanā. Autore grāmatai Suitu rakstainās zeķes, izdošanu gaida nesen uzrakstītā grāmata par Kurzemes brunčiem. Savas ģimenes mājās atvērusi Brunču biroju. Un ir divu mākslinieču mamma.
Izlēmu atjaunot Sakas tērpu, jo tā ir manas dzimtas vieta. Tas bija smagi! Tas ir Latvijā vienīgais tērps, kura brunči austi dreļļa rakstā, pelēks ar jūraszilu, ļoti īpatnējs tērps, ļoti grūti, precīzi aužams. Bija saglabājies tikai viens brunču materiāls lielajā Nacionālajā vēstures muzejā.
