Šoferis ir iemīlējies! Drošas braukšanas skolas vadītāja Jāņa Vanka dzīves un mīlas stāsts

– Esi profesionāls autosportists, māci braukt citus. Pats uz ceļa droši vien jūties kā zivs ūdenī…
– Godīgi? Kad Droša braukšanas skola sadarbībā ar CSDD rīko bezmaksas nodarbības un Biķernieku trasē sapulcējas daudz autovadītāju, redzot, cik vājas braukšanas prasmes ir daļai šoferu un cik sliktā stāvoklī ir mašīnas, man reizēm pat uznāk bailes braukt. Vari būt visapzinīgākais braucējs, bet satiksmē piedalāmies visi kopā, un es nezinu, kad kāds izšaus. 

Atceros kādu sievieti – ziema, mašīnā divi bērnu sēdeklīši, bet riepu protektora atlikums zem minimālā atļautā un bremzēm nav ABS. Tāda mašīna uz ceļa nav vadāma! Neļāvām viņai vairs izbraukt uz ielas, izskaidrojot, cik bīstami ar tādu mašīnu piedalīties satiksmē. 

Strīdēties mašīnā ir tas pats, kas strīdēties, turot rokās pielādētu ieroci.

– Tu kādreiz pārsniedz atļauto ātrumu? 
– Pārsniegt ātrumu gribējās jaunībā – līdz 25 gadiem. Nežēlīgs vecums, kurā dzīvo pēc džungļu likumiem, – prāta nav, bail nav, bet ir adrenalīns un testosterons, gribas kaut ko pierādīt draugiem un meitenēm. Apsveicu visus, kas izdzīvojuši! Malači! 

Vēl vēlme pārsniegt ātrumu bijusi brīžos, kad noticis kaut kas ārpus ierastā – esmu izsists no līdzsvara un nejūtos komfortabli.