Skaistā saimniece Alma Bērziņa, kura nopirka gaļas cehu un nebaidījās palikt viena

Pirms tikāmies, galvā biju iecerējusi sarunu par un ap saimniekošanu laukos, bet mūsu saruna izvērtās par jaunu sievieti, kura savos trīsdesmit divos gados pieredzējusi daudz vairāk, nekā vērotājam no malas varētu šķist. 

Nesen nopirkusi gaļas pārstrādes cehu Taurenē, pēdējās nedēļas Alma vada, naktīs slīpējot nost krāsu kārtas turpat Taurenē noīrētās mājiņas grīdām un palodzēm. Varētu jautāt: kādēļ jāslīpē griesti īrētai mājiņai, ja pašai Bauskas pusē ir savas Jundas – lauku saimniecība, kas bija redzama arī TV šovā Īstās latvju saimnieces? «Jundas man ir joprojām, bet tagad tās droši vien izīrēšu, un darbi lauku saimniecībā var notikt arī bez manas fiziskas klātbūtnes ik dienu,» stāsta Alma. Taurene ir Almas jaunais pieturas punkts dzīves ceļojumā. 

Esmu cilvēks, kas ļoti daudz strādā, bet mans mērķis ir nestrādāt.

«Mani vecāki ir lauksaimnieki, bakalaura grādu ieguvu Latvijas Lauksaimniecības universitātē, esmu agronome. Spītējot tēvam, zināju, ka gribu darīt ko citu, nevis nodarboties ar graudkopību. Izvēlējos lopkopību. Graudkopība ir ļoti sakārtota nozare – zini, kad jāsēj un kā jāapstrādā, lai iegūtu maksimālo ražu, zini, kur izaudzēto pārdot, bet lopkopībā vispār nav sistēmas, un vairums saimnieku pat nezina, kur un kam viņi pārdos izaudzētos lopus. Liellopu gaļas mūsu lielveikalu plauktos tikpat kā nav, vismaz ne kā stabila produkta. Strādāju, lai situācija mainītos. Esmu izveidojusi kooperatīvu, kas apvieno trīspadsmit saimniecības, kas audzē lopus, lai pēc tam veiktu gaļas piegādes.»