Sievietes Eduarda Pāvula liktenī: maģiskā Lilija, bīstamā Artmane un patiesā Kuple
Ir tādi aktieri, kas savu vārdu Latvijas teātra un kino vēsturē ierakstījuši ar zelta burtiem. Latvijas kino leģenda Eduards Pāvuls to ir izdarījis. Mēs zinām viņa lomas, bet kāda bija Pāvula dzīve? Par Eidi, jūtām un sieviešu nospiedumu viņa liktenī būs šis stāsts. Sieviete bija Pāvula stipruma zīme.
Foto: Foto no LKA Rīgas Kino muzeja krājuma
Aktieris EDUARDS PĀVULS. Latviešu spožākais Romeo. Jūrā rūdītais Oskars. Inteliģentais Kurmja kungs. Labsirdīgais Ērmanis, viltīgais kapitālists Ceplis. Robusti patiess. Pārsteidzoši reibinošs. Bezgalīgi šarmants. Intuitīvs. Tāds saviļņojošs starojums no ekrāna ar tik koķeto humoru…
Annas mantojums
Smalkā, ēteriski trauslā krieviete Anna ar saknēm Pitalovas pusē vecāko dēlu Eduardu laida pasaulē mazā nomelnējušā pirtiņā netālu no Lielupes lejteces plūduma. Un ar to ļoti lepojās, sacīdama, ka dēls dienās būšot liels vīrs – lieli vīri dzimstot pirtiņā. Mazuļa tēvu, tumsnējo latvieti Kārli, viņa sastapa Pirmā pasaules kara laikā un atbrauca viņam līdzi pie Baltijas jūras. Kārlis bija streļķis, vēlāk gāja zvejā, tad – pažarniekos. Eidis mātes vecākus neatcerējās, kaut agrā bērnībā reiz esot ciemojies pie viņiem.
Cilinskis fanu uzmanību pieņemtu kā likteņa dāvanu, bet Eidim tā bija slogs.
Anna ticēja Dievam un skuma. Pēc dzimtenes un arī tāpēc, ka vīra radi viņu nepieņēma: nav ko tādai sveštautietei letiņu saimē darīt. Bet Anna iemācījās runāt latviski. Tiesa, bieži jauca valodas, šarmanti pasakot, teiksim, kļuč ir pod klučom – atslēga atrodas zem kluča. Ar abiem dēliem Anna runāja krieviski, tādēļ kopš bērnības Eidis pratis abas valodas. Bijis amizants skats: puika jautā latviski, māte atbild krieviski. Mātes stāstītās krievu pasakas, arī viņas izsāpētās asaras vēlāk ievibrēs Pāvulā slāvisko stīgu, kad viņš spēlēs Bezuhovu Tolstoja Karā un mierā Dailes teātrī. Tā kļūs par Pāvula mīļāko lomu – partnerībā ar Dinu Kupli. Eidis mantojis mātes temperamentu un smalko jūtīgumu.
Edis viņu iemīlējis ar tādu spēku un nolemtību, ka citām viņa dzīvē vairs neatlika vietas.
Aktiera meita Ilze Mētra atceras, ka vecmāmiņa bijusi klusa un darbīga, cepusi pankūkas un Napoleona kūku – ņēmusies ilgi, kārtas rullēdama. Firmas ēdiens bijis golubci – gaļa kāpostos. «Vecmāmiņa daudz raudāja. Vieglas asaras tētim ir no viņas – raud gan no aizkustinājuma un prieka, gan dusmām. Arī man tētis teica – raudi, ja asaras nāk, nevajag slāpēt, ja emociju pilna sirds.»
