RFS treneris Viktors Morozs par īsto futbola garšu un ģimeni: Paldies sievai!
Nebūtu jābrīnās par to, ka tieši Viktora Moroza vadībā klubs RFS izskanēja Eiropā un pievērsa daudzu ekspertu uzmanību Latvijas futbolam. Viktors savulaik pats bija gudrs spēlētājs un tagad šo gudrību izmanto trenera darbā, veidojot savu, komandas un mūsu futbola rokrakstu. Morozs ir labs stratēģis, kurš joprojām nepārstāj mācīties un pilnveidoties.
Foto: RFS arhīvs
– Viktor, par ko sapņojāt bērnībā?
– Kā pats atceros un stāstīja vecāki, vissvarīgākā rotaļlieta man bija bumba. Audzinātājas vienmēr teica, ka ar mani nav nekādu problēmu – vienmēr situ bumbu pret sienu un slīpēju meistarību.
Arī tēvs bija futbolists – Vangažu Betonā, kas spēlēja republikas meistarsacīkstēs. Tēvs bija izteikts uzbrucējs, kurš komandas galvenajam bombardierim Gusevam piegādāja munīciju.
Tādu padomu dodu jaunajiem spēlētājiem – nekādā gadījumā nepametiet mācības.
Tēvu savā ziņā uzskatīja par komandas smadzenēm.
Mēs ar puikām apmeklējām katru spēli, sēdējām uz tribīņu jumta un skatījāmies. Lai gan spēlējām arī basketbolu, volejbolu, vienmēr gribēju būt futbolists.
– Jūs atceras kā gudru spēlētāju. Tas nāk no tēva?
– Iespējams. Daudzi pat saka: mums ir līdzīga skriešanas maniere.
