Rakstniece Dace Rukšāne-Ščipčinska: Šķiroties darīju daudzas lietas, ko nevajadzēja darīt
Tāda sajūta, ka rakstniecei Dacei Rukšānei-Ščipčinskai ir ļoti, ļoti plāna āda, un caur to viņa dzīvi ieelpo kā smaržas, līdz pēdējai molekulai. Jaunā romāna Lu-lū un eņģelis laiks ir mežonīgie deviņdesmitie, Daces jaunības laiks, un abās galvenajās varonēs var izlasīt notis no viņas pašas dzīves. Taču noiets ļoti garš ceļš kopš tās dienas, kad Dace palika viena ar trim mazām meitām. Tagad viņa jau divus gadus atļaujas būt tikai rakstniece.
Foto: Agneta Jonele. Stils: Agija Vismane
Daces un Aināra Mežaparka dzīvoklī mūs sagaida rotaļu lācītim līdzīgs pūdelis. «Džikī!» Dace viņu apsauc. Nu, protams, smaržas Jicky! Arī Lu-lū un eņģelis ir smaržas, abas no franču zīmoliem – Cacharel Lou Lou un Tierry Mugler superpopulārās Angel. Tāpat kā Guerlain aromāts Jicky iepriekšējā romānā un Chanel parfīms Cuir de russie ar tabakas un ādas noti Krieva ādā.
– Pagājušā naktī aizrāvusies lasīju tavu grāmatu. Tā ir tik blīva! Liekas, ka rakstot tev pašai bija jāizdzīvo vesela dzīve.
– Tā jau tā rakstnieka priekšrocība, ka es varu uzradīt jaunu pasauli un varu to radīt jebkādu! Godīgi sakot, es to atklāju diezgan nesen, kad rakstīju Krieva ādu, un man kaut kas iestrēga.
Biju brīva sieviete, un katru reizi, kad uzliku šīs smaržas, man gadījās interesantas un diezgan bīstamas iepazīšanās.
Tad es sev pateicu: «Tu esi pilnīgi brīva rakstīt to, ko fantāzija tev piedāvā! Un radīt pasauli ar saviem noteikumiem!» Kad iegūsti iekšējo brīvību, tad viegli rakstās. Tikai gribas ātrāk tikt uz priekšu, jo pašai interesanti redzēt, kas tur aiz stūra stāv.
Šoreiz man ir bail, es pirmo reizi uztraucos, kā to vērtēs. Agrāk man tā nebija.
– Divos tavos iepriekšējos romānos liela loma bija smaržām, un arī šajā uzrodas divas liktenīgas smaržu pudelītes. Tagad esmu tik saintriģēta, ka jāiet uz smaržu veikalu pasmaržot!
– Es tev tūlīt atnesīšu! Man tās visas ir kolekcijā. Pasmaržo, šīs ir Lou Lou – diezgan negantas. Tās ir deviņdesmito gadu smaržas.
