«Pret mani bija jāizturas ar līdzjūtību.» Raivis Vidzis par sevi, dēlu un lielajām pārmaiņām

Gadu gaitā Raivis Vidzis mainījis sevi un savu dzīvi. Apzinātība ir viņa dzīves vadmotīvs – ne tikai dzirdēt, bet klausīties, ne tikai skatīties, bet saredzēt. Dailes teātra kafejnīcā Raivis ienāk lēni, pārliecināti. Apģērbs, arī jaka, kas vairāk atgādina mēteli, ieturēts zaļganos toņos. Viļņainie mati saņemti, savā vaļā atstājot tikai dažas cirtas. Nodomāju, ka viņš izskatās pēc kuršu vikinga vai varbūt dziļos mežos dzīvojoša šamaņa. Kļuvis daudz nosvērtāks, katru vārdu pirms izteikšanas apdomā un apsver, bieži runā filozofiski, liekot tikai apjaust domu, bet secinājumus izdarīt pašiem. Raivis izmācījies par vecāko treneri un rekreācijas speciālistu. Trenē Dailes teātra aktierus un pasniedz fiziskās aktivitātes studentiem – topošajiem aktieriem. Un vēl viņš ir kļuvis par tēti – audzina piecus gadus veco Rūdolfu.

– Teātrī esi atbildīgs par to, vai aktieri ir labā fiziskajā formā. Varētu taču kā līdz šim – lai aktieri par sevi rūpējas paši. 
– Teātra direktors Juris Žagars daudz brauc pa pasauli, redz, kas tur notiek, un jaunas vēsmas cenšas atnest arī šeit. Ja kāds mūsu aktieris ārzemju kolēģim pateiktu – ai, es divreiz nedēļā aizeju uz sporta zāli, un tas arī viss, viņam būtu lielas acis.

Bija sajūta, ka esmu nemirstīgs, visu varošs.

Ja gribi būt labā formā, treniņiem jānotiek regulāri, daudz jāstrādā ar sevi. Juris saprata, ka jāievieš kas līdzīgs – gan lai uzturētu ķermeni, gan, mentāli strādājot, lai būtu iespēja atslēgties fiziskajās nodarbībās. Aktieri ir jutīgāki cilvēki nekā citi, un šāda nepieciešamība bija acīmredzama.