Pēdējā saruna ar aktieru skolotāju Annu Eižvertiņu: Domāju, esmu pārstrādājusies…
Teātra režisores un aktiermeistarības pedagoģes Annas Eižvertiņas audzēkņi spīd uz lielākajām latviešu teātru skatuvēm. Par katru viņai bija labs vārds sakāms un sirds nosāpēja, ja aktiera karjerā kaut kas nogājis greizi. Viņas lielā sirds ir apstājusies. Nesagaidot savu 80. jubileju, Anna ir devusies prom…
Foto: Mārcis Gaujenietis
Vēl nupat, šajā rudenī, žurnals Ievas Stāsti viesojās Annas Eižvertiņas mājās. Viņa neslēpa, ka veselība sākusi pievilt. Pa rokai stāvēja asinsspiediena mērītājs, jo vēl pirms dažām dienām asinsspiediens bija uzlēcis debesīs.
«Kad esi darbā iekšā, domā profesijas rāmjos, tev nekas nekait.
2019. gadā pārtrūka regulārās darba gaitas, un ārsti atklāja visādas vainas. Strādājusi esmu ļoti daudz. Domāju, esmu pārstrādājusies,» atklāta bija Anna. Pārdzīvojusi trīs insultus, Anna ikreiz atveseļojās un turpināja strādāt. Arī tagad, kad aktīvās darba gaitas bija noslēgušās, viņa turpināja dzīvot līdzi savu slaveno audzēkņu gaitām. Reizi gadā, Annas vārda dienā, visi pulcējās viņas mājās Mērsragā. Būtu sapulcējušies arī Annas 80. jubilejā, kas vairs nebija aiz kalniem. Janvārī. taču liktenis bija lēmis citādāk. 20. novembrī viņas ceļš uz šīs zemes beidzās.
XXX
Pēdējā saruna ar Annu publicēta 2024. gada oktobrī žurnālā «Ievas Stāsti».
Teātris sākas kūtī
Ar teātra mākslas leģendu Annu Eižvertiņu sarunājamies viņas vasarnīcā Mērsragā. Ērti iekārtojamies uz terases pie galdiņa, kur paveras skats uz Annas stādītajām rozēm, bet pavēni sniedz pa koka pārsedzi ložņājoši vīnogulāji.
Zini, kāpēc es nestājos aktieros? Es domāju, ka neesmu skaista.
Blakus šķūnītī uz plītiņas vārās skābeņu zupa, kurai sarunas pārtraukumā pievienojam trūkstošās sastāvdaļas.
