Olga Rajecka: Skat, man jau drīz būs 63, un es tik dziedu un dziedu!
Ar Olgu Rajecku nav jāiepazīstina – viņu zina un viņas dziesmas mīl ne tikai Olgas paaudze, bet arī gados vecāki un jaunāki cilvēki. Šoreiz mēs satikāmies, lai parunātu gan par īpašajiem enerģijas lādiņiem, ko dziedātāja gūst koncertos, gan par mūzikas un dziesmas nozīmi pašas Olgas dzīvē.
Foto: Agneta Jonele
Gada nogalē Olgai darāmā un uztraukumu pārpārēm! Kultūras centrā Ulbrokas pērle viņai būs Vecgada svētku koncerti četrus vakarus pēc kārtas, turklāt katru vakaru cita programma!
Spriedu – ja varētu dziedāt līdz 60 gadu vecumam, tas būtu sasniegums…
Pirmais koncerts ar Eolikas un Turaidas Rozes piedalīšanos, nākamajā vakarā kopā ar TDA Dzintariņš, Olgu Dreģi, Olgu Freibergu un vidējās paaudzes deju kolektīviem Madara, Šaine un Rotaļa XO, tam sekos koncerts Olga un vīrieši ar Nauri Puntuli, Žoržu Siksnu, Vari Vētru, Imantu Vanzoviču, Aigaru Grāveru un Baritoniem, un noslēgumā, 30. decembrī, uz skatuves kāps Olga un draudzenes – Aija Andrejeva, Kristīne Zadovska, Dāmu pops, Ance Krauze un pavadošā mūziķu grupa.
Iespaidīgi, vai ne? Kad prasu, vai tas nebūs pārāk nogurdinoši, tomēr četri vakari pēc kārtas, Olga ir pārliecināta: «Nē, tas būs kaifs un uzlāde ilgam laikam! Grūtākais manos gados ir negulētās naktis, kad pēc koncertiem vēl jātiek mājās.
