«Neviens netic, kad pasaku, ka man ir 67.» Aina Poiša atklāti par ģimeni, skaistumu un gadiem

– Sagaidot rudeni, allaž izjūtam tādas kā sēras, kā ilgas pēc aizgājušās vasaras. Vai tāpat nav ar mūsu pašu dzīvi? 
– Piecdesmit gadu ballīti sarīkoju ar pozitīvu enerģiju, man šis skaitlis nešķita biedējošs. Sešdesmit gadi bija kā robežšķirtne. Uz dzīves nogriezni un uz to, kurā šī nogriežņa punktā esmu, paskatījos daudz skaudrāk.

Manā vecumā spogulī parādās realitāte, sevišķi, ja esi izgājusi cauri kādam emocionālam pārdzīvojumam.

Matemātiski domāju – nez, uz cik es vēl varētu cerēt pēc šī sešdesmit… Tad arī mainījās attieksme pret dzimšanas dienām, sāku izvairīties no svinēšanas, no skaitļiem. Ai, nav noskaņojuma…