«Neesmu viņas datoru atvērusi…» Rakstnieces Ingunas Baueres meitas Laimas atmiņu stāsts
Veļu laiks uzjundī atmiņas par cilvēkiem, ar kuriem varam satikties vairs tikai domās vai viņu atstātajos darbos. Rakstniece Inguna Bauere sevi ir ierakstījusi vairāk nekā divdesmit dažādu žanru literāros sacerējumos, un viņas grāmatas Latvijas bibliotēkās vēl arvien ir vienas no lasītākajām.
Foto: no izdevniecības Žurnāls Santa arhīva (F64)
Pēdējā vēlēšanās
«Mana sirds ir Liepājā, mājas – Vecpiebalgā,» kādā sarunā Inguna man teica. «Esmu riktīga liepājniece – caur un cauri. Tā vēl arvien jūtos,» viņa neslēpa, lai gan Vecpiebalgā bija aizvadījusi dzīves lielāko daļu. Tie bija četrdesmit gadi. Mūžam darbīgā, ieceru un ideju pārpilnā Inguna aizgāja pēkšņi – 19. janvāra vakarā 63 gadu vecumā. Viņas datorā palika līdz galam neuzrakstīta grāmata, bēdu satriekta ģimene – vīrs Aigars, meita Laima, dēls Matīss, vedekla Madara un trīs mazbērni, Ingunas mamma Edīte un māsa Māra. Mamma dzīvo Liepājā, un Inguna bija vēlējusies savā veidā tur atgriezties. «Mamma gribēja, lai viņas pelnus izkaisa Liepājas jūrā, to bijām izrunājušas jau sen,» stāsta Laima.
