«Neesmu nekas vairāk kā atomu čupiņa.» Profesors Auziņš par apziņu, laimi un nāvi
Mārcis Auziņš. Fiziķis, LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes profesors. Savulaik bijis šīs augstskolas rektors, pēc tam plašāka sabiedrība viņu iepazina zinātniekam mazliet neparastā ampluā – kā apzinātības un meditācijas vēstnesi. Šogad Mārcis Auziņš ievēlēts par LU Padomes priekšsēdētāju. Un šogad tika izdota arī viņa grāmata Flirts ar patiesību, kas ātri kļuva populāra. Tajā publicētajās esejās satiekas fizika, stāstniecība un filozofija, un izrādās – tā ir ļoti aizraujoša kombinācija. Šoruden klāt jau nākamā Mārča Auziņa grāmata Kā dzīvot labu dzīvi? Labs jautājums, vai ne?
Foto: no izdevniecības Žurnāls Santa arhīva (Gatis Gierts)
– Bieži var dzirdēt – kvantu fizika, kvantu domāšana… Kā jums šķiet, kāpēc cilvēkus pēkšņi interesē kaut kas tik specifisks kā fizika?
– Beidzamajos gados ne reizi vien ir bijis tā, ka piezvana no kādas komercbankas un saka: «Mums būs darbinieku saliedētības pasākums, vai jūs varētu atbraukt pie mums ar kādu stāstu?» Kāpēc ne, atbildu, bet par ko tieši? Izrādās – par kvantu fiziku. Man acis lielas, jo tā taču ir banka, kāds te sakars ar kvantu fiziku? Izrādās – interesē. Un tas nav vienīgais gadījums.
Es saprotu – ne viss būs vienkārši, ne viss būs bez ciešanām un bez neveiksmēm, bet lai man beigu galā būtu sajūta, ka esmu dzīvojis pēc godaprāta.
Liela dizaina kompānija, tātad mākslinieki, vai advokātu birojs, un arī grib, lai stāstu par kvantu fiziku. Es arī sākumā brīnījos, kāpēc baņķierus, māksliniekus, juristus interesē kvantu fizika, bet tad atradu sev atbildi. Ja mēs sākam dziļāk padomāt par pasauli, kurā dzīvojam, neizbēgami rodas sajūta, ka aiz ierastās ikdienas dzīves pastāv kāda lielāka kārtība, lielāka patiesība. Lielāks viedums, kam varam pietuvoties tikai tad, ja izejam ārpus saviem ikdienas domāšanas rāmjiem. Un kvantu fizika kā viena no lielajām patiesībām, kas slēpjas aiz mūsu ikdienības, ir ļoti pateicīga tēma.
– Kāpēc?
– Kaut vai tāpēc, ka kvantu fizikā notiek lietas, kas parastajā dzīvē šķiet neiespējamas. Piemēram, ka daļiņa var iziet caur divām spraugām vienlaikus. Vai slavenais domu eksperiments ar Šrēdingera kaķi, kurš vienlaikus ir gan dzīvs, gan miris. Tas viss ir mazliet noslēpumaini un liek domāt, ka ir kāda lielāka patiesība, kurai varbūt varam pamazām pietuvoties.
