«Mans pirmais zvans bija pašnāvības zvans…» «Skalbes» uzticības tālruņa eņģelis Anda
Ja pienāk brīdis, kad dzīve samezglojas un šķiet, ka risinājums nav iespējams, tad, vienalga, rīts, vakars vai melna nakts, vienmēr atbalstu var saņemt, zvanot uz biedrības Skalbes uzticības telefonu. Kopš vasaras biedrību vada Anda Švinka, kura pirms tam pati kā brīvprātīgā uz šiem zvaniem ir atbildējusi.
Foto: Matīss Markovskis
– Jūsu vadītās biedrības Skalbes bezmaksas krīzes telefons darbojas dienu un nakti. Vai jums pašai izdodas normēt savu darba dienu?
– Šajā darbā to ļoti labi iemācās, jo sāc novērtēt, cik svarīga ir atpūta un cik svarīgi ir pašam restartēties. Bet nu jau uz telefona zvaniem atbild mani kolēģi.
– Kas jūs vispār pamudināja izšķirties par šo palīdzošo darbu?
– Kad gāju skolā, vienmēr biju tā, kas glāba un palīdzēja visiem, kuriem tajā brīdī klājās grūtāk. Nekad nevienam neesmu ļāvusi citiem darīt pāri.
Nekad nezini, kas būs otrā pusē, – vai tur būs pilnīga traģēdija vai arī vajadzīgs tikai atbalsts un saruna.
Manā klasē dažas meitenes bija trūcīgākas, un tad, ja kāds mēģināja par viņām smieties, es vienmēr aizstāvēju un gāju pat kauties. Jā, vajadzēja drosmi, un tā man piemīt.
