LU rektors Bērziņš: Ja laulība neizdevās, tas nenozīmē, ka esmu nejēdzīgs vīrietis
Viņš pazīst vēju, izjūt straumes un pēta sistēmas. Viņš stūrē jahtu un kopš pavasara – arī augstskolu. Latvijas Universitātes (LU) rektors Gundars Bērziņš.
Foto: Andrejs Nikiforovs. Stils: Laila Trilopa
Kamēr Raiņa bulvāra liepas gurst tropiskā tvanā, mēs patveramies veldzējoši vēsajā universitātes Profesoru klubā. Rektors, tērpies tumšā uzvalkā, izstaro labvēlīgu mieru. Uz viņa rokas mirguļo askētisks viedpulkstenis, baltā krekla apkaklīte atpogāta. Tauriņu Bērziņš uzliekot tikai, kad jātērpjas mantijā.
Mēs runājam vien dažas dienas pēc šā gada lielākā Latvijas starptautiskā jūras burāšanas pasākuma Gulf of Riga Regatta. Gundars, jahtas Gabriel stūrmanis, tajā atkal ir uzvarējis. «Jūra ir manas identitātes daļa,» viņš saka.
Ko Bērziņš jūt, kā domā, kā dzīvo? Šķiet, savu uzvaru ceļu, tāpat kā zaudējumu un krīžu mācības, viņš ir izslīpējis līdz briljantam. Pārdomāti organizētas ir pat viņa harmonijas formulas. Tādu iespaidu viņš prot radīt. Šaubas ir izlasāmas starp rindām, arī – kādas spēcīgas ilgas.
– Izrādās, esat visīstākais ūdens cilvēks.
– Visur, kur vien esmu, meklēju ūdens klaidu. Bērnību pavadīju starp Jūrmalu, Rīgu un Garciemu, vienu laiku dzīvojām Bolderājā, blakus Buļļupes kanālam, mums nebija lauku māju, nekādu radinieku ārpus Rīgas.
Vecāki mums ar brāli deva lielu brīvību, tomēr bija divi uzstādījumi. Pirmais – obligāti jāmācās augstskolā. Otrais…
Tagad man ir īpašums Kurzemē pie jūras.
