Leonarda Ķestere-Kļaviņa: Es skrienu pakaļ jaunībai!
«Leonarda Ķestere ir tā, kas paņem projektu pie dziesmas un izdara, bet Leonarda Kļaviņa ir aktrise – pakļāvīga, klausa režisoru, dzied, dejo un, ja vajag, spēlē mūzikas instrumentus. Bet uz žurnāla vāka jāraksta Leonarda Ķestere-Kļaviņa,» tā saka aktrise, producente, pasniedzēja un starptautisko kultūras projektu speciāliste.
Foto: Arturs Martinovs. Stils: Agija Vismane
Šī ir tā reize, kad man gribētos būt televīzijas žurnālistei, jo tad jūs redzētu un dzirdētu, kā runā Leonarda, kā mainās intonācijas un teikumu ritms, kā iedzirkstas acis un cik daudzveidīgi ir viņas smiekli. Mūsu saruna notiek maijā, kad Leonardai beidzot izdodas izbrīvēt laiku, lai satiktos. Jau pirmajā brīdī viņa pārsteidz: «Vakar televīzijā rādīja igauņu filmu Melnās pirts māsība – lieliska! To noskatījos, stādīdama tomātus.
Man gribējās pierādīt mammai, ka neesmu ne par kapeiku sliktāka par viņu, ka arī es varu iestāties aktieros.
Nu, kas tur tāds īpašs? Man vienmēr sanāk tā, ka pa dienu nostrādājos darbu un stādīšanai paliek tumsas stundas. Es taču nevaru tāpat vien tumsā ar odiem kauties, dators iedod papildgaismu, es stādu un skatos filmu. (Leonarda smiedamās demonstrē, kā viņa to dara.) Par mani jau visi smejas, ka tā daru, bet lai jau smejas, jo, piemēram, kukaiņi tumsā neredz, ko un kur es iestādu. Putni arī neredz, ko iesēju… (Sulīgi smiekli.) Šodien pie dienas gaismas paskatījos – forši esmu iestādījusi tomātus!»
