Leģendārā aktiera Ulda Vazdika dzīves traģēdijas
Viņu nevarēja nepamanīt pat mazās raksturlomās – liela auguma, spēcīgu balsi, bet par viņa mūža lomu kļuva prezidents Kārlis Ulmanis, kuru Uldis Vazdiks nospēlēja gan uz skatuves, gan kino. Dzīves šūpolēs Uldis piedzīvoja lidojumus un kritienus. Mīlēts un sāpināts, arī viņš mīlēja un sāpināja.
Foto: no Ilzes Vazdikas personiskā arhīva
Uldis un Ilze
«Man visu vajag daudz,» tā par sevi teicis Uldis Vazdiks. Kara laika bērns, dzimis 1941. gada 27. maijā Dailes teātra aktieru Vilmas Lasmanes un Hermaņa Vazdika ģimenē. Ulda māsa Ilze atceras, ka brālis ārēji līdzinājies vectēvam, mammas tēvam Jānim Lasmanim – latviešu strēlniekam, pēc profesijas santehniķim. «Uldis augumā bija tikpat varens, lieliem kauliem un arī raksturā līdzīgs vectēvam – vienkāršs, sirsnīgs un vaļsirdīgs. Vazdiku līnijas atturību, kāda piemita mūsu tēvam, esmu mantojusi es, bet tās traģiskā klātbūtne skāra Uldi.»
Ulda un Ilzes tēvs Hermanis Vazdiks divpadsmit gadu vecumā traģiskos apstākļos bija zaudējis māti. 1918. gada aukstā februāra dienā Lība, paņēmusi līdzi vienu no saviem dvīņu puikām – Hermani, devās pāri Liepājas ezeram pie zemniekiem cerībā iegādāties ģimenei pārtiku. Karā novārdzinātā pilsēta cieta badu. Atpakaļceļā sākās putenis, strauji satumsa, un viņi apmaldījās. Nākamajā rītā abus atrada netālu no krasta, sēžam uz ragaviņām. Zēns bija dzīvs. Māte ar savu augumu viņu bija sargājusi no ledainā vēja, pati sastingdama.
