Krivenchy: Vecākus lielākoties klausīt vispār nevajag
Reperis no Singapūras Satīna, raidierakstu vadītājs, Balss maskā žūrijas pamatsastāvs, traku ceļojumu raidījumu dalībnieks – Krivenchy ir tik īpatnējs, ka neierakstās nevienā rūtiņā. Viņš tās zīmē pats. Un, lai gan viņš ik pa laikam par sevi runā kā par sliktu, nu, ļoti sliktu zēnu, man jāatzīst – tik pieklājīgu, atbildīgu un atsaucīgu vīrieti sen nebiju satikusi. Iespējams, tieši tāpēc, ka viņā apvienojas šī divējādā daba, gan jau arī šajos Jāņos daudzās, tostarp juristu, uzņēmēju un ārstu, ballītēs skanēs divdomīgie Singapūras Satīna dziesmu teksti, no kuriem lielu daļu ir rakstījis Jānis Krīvēns jeb Krivenchy. Galu galā mēs visi, arī pareizie un kārtīgie, drusku ilgojamies pēc bīstamības un roķīgas brīvības. Jānis tā dzīvo.
Foto: no personiskā arhīva (Aksels Bergs)
– Pastāsti, lūdzu, kāda ir atšķirība starp repu un hiphopu!
– Reps ir mūzikas žanrs, hiphops ir šī kultūra kopumā. Reps ir pantiņi, tā ir daļa no hiphopa. Bet cilvēki lieto kā sinonīmus, un tas der.
Skolā man teica, ka esmu stulbs un slinks. Varbūt es dažreiz esmu stulbs, bet slinks gan ne.
– Tad jau labi. Baidījos sajaukt un aizvainot.
– Zini, tagad vairs nav tik traki. Agrāk gan reperi bija jūtīgas dvēseles, kurām, nedod dievs, ja kāds parastais, ar repu nesaistīts cilvēks kaut ko pateiks nepareizi, tad būs lielā sāpe. Tāds bija tēls – aizvainotais latviešu reperis. Bet var saprast, jo industrija, kas Latvijā arī tagad kontrolē mūzikas biznesu, izturējās pret repu kā pret nenopietnu, nez, bērnu, pusaudžu mūziku. Fredis ar keponu – yo, yo! – pasniedza balvu. Latvijā reperus nesaprata. Bet auditorija aug līdz ar mūziku. Paskaties, mums, Singapūras Satīnam, tikko bija divi pēc kārtas izpārdoti koncerti Palladium – ne visi mūziķi to var. Mēs esam paēduši tikai no mūzikas vien. Un mēs ēdam labi.
