Keramiķe Guna Bramane: Šī krūze mani izglāba no bankrota…
«Man patīk krāsas, es apģērbā nevaru melno valkāt, prasās pēc spilgtiem, košiem toņiem. Tas atspoguļojas arī manās krūzītēs!» saka Guna Bramane. Pirms trīsdesmit gadiem viņa izveidoja savu uzņēmumu, kurš piedzīvojis visādus laikus, tāpat kā Guna pati.
Foto: Ieva Andersone
Kādā maija pievakarē, kad Rīga slīgst ceriņziedos, debesīs tiecas kastaņu sveces un katrā piesaulītē uzsmaida zeltainās pienenes, mēs sēžam un runājamies par darbu un dzīvi. Guna cienā ar ievziedu tēju pašas glazētajās krūzēs un saka: «Zini, mēs tagad savienojamies smalkā plānā!» «Kā tas ir?» es brīnos. «Nu, tas ir tā, ka esmu ļoti aizrāvusies ar augiem un dabu, es mācos ar tiem saplūst un sarunāties.
Nupat beidzu vairāku mēnešu kursus, kur smalkā plānā saslēdzāmies ar dažādiem augiem un kokiem. Ieva, piemēram, ir ļoti spēcīgs koks, tāpēc mēs tagad, ievziedu tēju dzerot, varam saslēgties ar auga enerģiju. Man vispār liekas, ka zināšanas un sarunas ar augiem ir mūsdienu iespēja cilvēkam pašam dziedināties ēteriskā līmenī.
Jaunībā gribēju mācīties par dārznieci, bet tēvs aizliedza.
Tas dod spēku!» «Cik interesanti!» es saku. Un pēc mūsu sarunas nodomāju – ja Guna būtu augs, viņa varētu būt kāds pavasarī ziedošs krūms vai koks. Piemēram, ieva vai ceriņš – pamatos spēcīgs un izturīgs, smaržīgiem, maigiem ziediem, kas īsteni skaisti priecē tikai brīvā dabā, bet vāzē ātri vīst.
