Kariņa sieva Anda par ekspremjera ģimenes lielo pārbaudījumu: Esmu atguvusi vīru…
«Lielā stresā ir divi varianti – kārtīgi izsmieties vai kārtīgi izraudāties. Bet politikas dēļ man ir bijis arī tik grūti, ka vairs nebija asaru,» saka ģimenes ārste Anda Kariņa, politiķa Krišjāņa Kariņa sieva.
Foto: Matīss Markovskis
Jau pagājušā gada beigās parādījās skandalozā informācija par to, ka ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš laikā, kad bija premjerministrs, kopā ar citiem valdības locekļiem nepamatoti izmantojis privātos avioreisus. Šī informācija izraisīja sabiedrībā plašu rezonansi, un Krišjānis Kariņš aprīlī atkāpās arī no ārlietu ministra amata. Decembra sākumā viņš paziņoja arī par lēmumu pamest partijas Vienotība valdi.
Ko šis sarežģītais laiks vīra karjerā un dzīvē prasījis no politiķa dzīvesbiedres, pirmoreiz intervijā atklāti stāsta Anda Kariņa.
– Nākdama uz jūsu ģimenes ārstes praksi, nodomāju, ka strādājat Ziemassvētkiem kā radītā vietā – tuvumā Doma laukuma tirdziņš, blakus vairākas baznīcas…
– Savulaik mana ģimenes ārstes prakse atradās Skolas ielā, bet nu jau gadus desmit Vecrīgā. Uz darbu un atpakaļ jebkādos laikapstākļos eju kājām vai braucu ar riteni – trīs kilometri uz katru pusi nav daudz, izdomāju visas domas un atnāku laimīga. Šad tad tāpat vien ieeju Marijas Magdalēnas baznīcā. Tā ir ļoti jauka, neierasti vienkārša katoļu baznīca, man patīk.
Man nekad nav paticis tas, ka Krišjānis ir politikā.
Ziemassvētkos uz baznīcu ejam reti. Svinam svētkus mājās – ēdam vakariņas, vīrs lasa no Bībeles, dziedam Ziemassvētku dziesmas. Bērni pat nezina, ka varētu būt kā citādi. Tagad jau viņi lieli – parādās draugi un draudzenes, agri vai vēlu ierastā kārtība mainīsies. Laiks rādīs.
– Kāds jums bija šis gads?
– Gads kā gads – tāds pats, kā visi citi. Man iet arvien labāk, vismaz tā es jūtos!
– Tiešām tāds pats gads? Šopavasar plosījās jūsu vīra lidojumu skandāls, viņš atkāpās no ārlietu ministra amata, nolika Saeimas deputāta mandātu, un viņu neievēlēja Eiroparlamentā. Vieni kreņķi un zaudējumi!
– Krišjānis gandrīz piecus gadus bija premjerministrs, un pieci gadi ir ilgs laiks, lai iemācītos kontrolēt savas izjūtas – arī par netaisnību, jo dzīve nav perfekta…