Kailfoto meistars Gunārs Binde: Katru savu modeli, ko fotografēju, iemīlu
Leģendārais kailfoto meistars, starptautisku atzinību ieguvušais fotomākslinieks Gunārs Binde nesen nosvinēja deviņdesmito jubileju, bet jūtas kā trīsdesmitpiecgadīgs. Viņš tiešām ir možu garu, asu prātu, raitu runu un joprojām rada mākslu – vienu, divas fotogrāfijas gadā. «Es gaidu, kad pie manis ieradīsies viens bārdains vecis un teiks, ka grib rakstīt par mākslu, nevis par veselību – plakanu blakustematu!» Gunārs mazliet paceltā balsī man saka. Protams, mēs runājam arī par mākslu un mīlestību, kas Bindes dzīvē savijušās nešķetināmā kamolā. Vecmeistars neslēpj, ka uz brīdi ir bijis iemīlējies visās savās modelēs, taču rozes gan nevienai nedāvina – to viņš uzskata par glancēšanos.
Foto: Matīss Markovskis
Nekādas nopietnās slimības man nekad nav bijušas. Domāju, ka te galvenais ir bijis materiāls, no kura esmu taisīts. Tāpat kā šim galdam. Ja materiāls labs, tad galds ir stabils. Par šo galdu ir domāts – vai tas veidots ar racionālu vai māksliniecisku tendenci. Tāpat arī cilvēks veidojas. Viena daļa ir iedzimtība, otra – prāta spējas. Es uzskatu, ka galvenais cilvēka attīstības pamatu pamats ir smadzenes. Ja cilvēkam ir gara možums, tad viņš ir vesels.
Kādā amerikāņu ārsta grāmatā lasīju ļoti daudzus piemērus par smadzeņu darbību, turklāt ar moderniem uzskatiem – tādiem, kas noliedz agrāk eksistējušos, piemēram, ka smadzenes neatjaunojas. Tā nav – smadzenes attīstās visu mūžu, tikai vajag kustināt. Un lustināt! (Smejas.) Viens, kas rodas smadzenēs, ir loģika, ko varētu salīdzināt ar galda arhitektūru. Bet otrs ir filozofiskā, maģiskā, mistiskā un mītiskā, garīgā, mākslinieciskā pasaule. Vārdu sakot, tas, kas sarežģī domāšanu. Bet bez tās – sarežģītās domāšanas – arī nevar. Vari jau būt ļoti loģisks, bet tur, kur sākas kļūdu pieļaušana – es domāju visparastāko, kā grēkošana –, tur arī sākas slimība.
Jābūt tādam, kam nav garlaicīgi, kam viss interesē. Ja nav gara možuma, tev visādas muļķības iedzīs galvā un nebūs arī veselības.
