Kā mūķene no Brazīlijas atbrauca uz Latviju un… apprecējās! Lailas pārsteidzošais stāsts
Trīsdesmitajā dzimšanas dienā Laila Stančofa savu dzīvi apgrieza kājām gaisā. Divpadsmit gadus viņa bija mūķene, bet nu ir precējusies un audzina divus bērnus. Lailas stāsts ir tik neticams, ka šķiet – vienai dzīvei mazlietiņ par daudz.
Foto: Matīss Markovskis
«Esmu dzimusi Riodežaneiro Brazīlijā tradicionālā katoļu ģimenē kā otrā no sešiem bērniem,» stāsta Laila. «Man jau kopš bērnības bija sapnis par Latviju. Mana vecmāmiņa Antinea Brazīlijā nonāca kara laikā, tagad viņai ir 90 gadu – vecmāmiņa atkal dzīvo Latvijā. Bērnībā viņa man daudz stāstīja par Latviju – par to, kādas te zied puķes, runāja arī par savu tēvu leģendāro latviešu lidotāju Herbertu Cukuru un viņa lidmašīnu. Esmu Herberta Cukura mazmazmeita.
Savos 30 gados biju dzīvojusi tikai celibātā – nekad nebiju gājusi uz randiņu, apmeklējusi naktsklubu.
Atceros, kā reiz Brazīlijā mamma visu dienu gatavoja speķraušus – grieza un mīcīja, bet mēs tos ļoti ātri apēdām, un viņa teica: nekad vairs necepšu! Kopš tās reizes Brazīlijā meklēju speķa raušu garšu, līdz beidzot kaut ko līdzīgu tiešām atradu – pildījums gan bija mazliet citāds. Skaidri zināju – kad atbraukšu uz Latviju, es sameklēšu speķa raušus!»
Uz Latviju kā mūķene
«Brazīlijā augu ģimenē ar spēcīgām katoļu tradīcijām, jau no 14 gadu vecuma katru dienu devos uz baznīcu lūgties. Kad kļuvu pilngadīga, bez jebkādas piespiešanas izvēlējos pievienoties katoļu kristīgajai organizācijai Opus Dei, kas Brazīlijā ir dziļi iesakņojusies. Zinot, ka viņi sūta misionārus uz dažādām pasaules vietām, teicu, ka gribētu doties uz Latviju, un pēc piecu gadu mūķenes ikdienas Brazīlijā tas beidzot notika.
