Kā kosmētiķe 39 gados kļuva par gleznotāju. Ilzes Laizānes brīnumainais stāsts
Gleznotāja Ilze Laizāne ir apliecinājums tam, ka ceļā uz savu sapni nav šķēršļu, ko nevarētu pārvarēt. Ilgi lolojusi sapni par mākslu, viņa trīsdesmit deviņu gadu vecumā iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā un kļuva par pilntiesīgu gleznotāju. Ilze saka: es katru rītu sev uzlieku galvā karalienes kroni un eju kā karaliene. Un tā arī tiešām ir.
Foto: no personiskā arhīva
– Ko jums nozīmē – gleznot?
– Man tā ir visa dzīve. Ja kādu laiku neesmu gleznojusi, kļūstu tramīga, jo manī ir nemiers. Jā, man nav uz darbu jāiet katru rītu deviņos, bet tāpat – tas ir mans darbs, un daru to ar prieku. Un – ja kaut ko dari ar prieku, tad arī sanāk.
– Darbnīca ir tepat, jūsu mājā, tikai jāuzkāpj augšā pa trepītēm…
– Tur mani neviens netraucē. Kad strādāju, pilnībā no visa atslēdzos. Aizveru ciet lielās koka durvis, uzlieku mūziku un izslēdzu arī telefonu, jo – ja kāds zvana vai mājinieki ko jautā, es tāpat neuztveru, ko man saka.
Tas staču nevienam nav vajadzīgs. Zīmē kaut ko priecīgu, zīmē puķes.
Pasaku jā un pēc tam domāju – kas tur bija? (Smejas.) Tāpēc nav jēgas pat atbildēt – esmu iegājusi savā meditācijā.
