«Jutos vientuļa un uzrakstīju «Limuzīns Jāņu nakts krāsā».» Sirsnīga saruna ar Māru Svīri

Ar malēnietes spītību pierādīt sevi

Māra Svīre saka – kā jau rudenī dzimušai, viņai šis gadalaiks ļoti patīk – ar krāšņumu, briedumu, pārmaiņām ainavā, kas ir kā svari, kuri pamazām nosliecas rēnā miera pusē, nesot atpūtu zemei un augiem pirms jaunas atmodas dzīvībai. 

Mums ar Vladimiru vienkārši laimējās. Mēs viens otrā bijām atraduši īsto cilvēku.

Rakstniecei ik rudens ierasti saistās ar jauna darba sākšanu: vasara ir atpūtas laiks, kad lūkoties dabā, lasīt, domāt un domāt, bet līdz ar rudeni izprātotais tērpjams rakstu zīmēs. Tā notiek jau teju pusgadsimta garumā, kopš žurnāliste Māra Kaijaka, tautā ļoti populārā radio raidījuma par cilvēku attiecību kultūru Parunāsim, padomāsim autore, sāka rakstīt prozas darbus. Īstenībā – malēnietes spītā par vīra, tolaik jau populāra rakstnieka Vladimira Kaijaka, sacīto. Kad viņa mēdza pakritizēt kolēģu un paziņu presē publicētos stāstus, Vladimirs tā kā drusku kacināja – tu varētu labāk? Ņem un uzraksti! Pierādi!