Gundega Skudriņa: Seksuālā dzīve sievietei ar katru gadu kļūst tikai labāka
Šīs vasaras sākums pasākumu producentei Gundegai Skudriņai ir kā traks lidojums – gan burtiskā, gan pārnestā nozīmē. Nav vairs iespējams saskaitīt, kurā valstī, kādā konkursā viņas vadītā Skudras Metropole saņēmusi kārtējo prestižo balvu, un arī izsekot līdzi jaunajiem projektiem. Tomēr starp tiem ir divi īpaši: par godu Skudras Metropoles 20 gadu jubilejai Botāniskajā dārzā uzplaukusi digitālo ziedu galerija, savukārt 7. jūnijā Gundega būs nosvinējusi savus 50!
Foto: Aiga Rēdmane-Raģele. Stils: Agija Vismane
Kad «IEVAS» redaktore man piedāvāja intervēt Gundegu Skudriņu, samulsu, jo žurnālistikā uzskata, ka intervēt draugus nav labais stils. Jā, Gundega ir mana draudzene. Esam pazīstamas kopš bērnības, augām mazā ciematiņā, taču par tuvām draudzenēm kļuvām, kad pirms astoņpadsmit gadiem ar pāris mēnešu starpību mums piedzima meitas. Pazīstu arī Gundedzītes (tā mēs viņu saucam) šķietami vienmēr priecīgā tēla otru pusi, jo atbalstām viena otru arī grūtajos brīžos. Esmu redzējusi, kā Gundega melnu muti strādā pirms un pēc pasākumiem, un tas ir mīts, ka viņa ir ballīšu karaliene, kas, košā kleitā sapucējusies, tikai grozās prožektoru gaismās. Gluži kā šajā fotosesijā, turot rokās spaini ar izplaukušām rozēm, – lauku meitene ar pilsētas šiku.
Ko tur izlikties, zinu Gundegas Dvīņu dabu – viņā sadzīvo divas sievietes, un tā otra šad tad mēdz būt diezgan asa. Ne velti roze ir Gundegas zieds. Krāšņa, skaista, bet ar ērkšķiem.
Šī intervija vairāk būs sievišķīga draudzeņu saruna. Par to, par ko mēs mēdzam runāt satiekoties.
– Gundedzīt, kā jūties?
– Ideāli! Prieks, ka esam atbraukušas uz mežu. Mēs – lauku meitenes, kurām daba dzīslās, esam satikušās, lai pastaigātos un parunātos.
Man ir svarīgi uzsvērt savu dzimumu, tā ir mana svarīgākā loma. Es uztveru dzīvi caur sievišķo prizmu.
Kā bieži darām, satiekoties kafejnīcās, tikai šoreiz pie mūsu galdiņa pieslēgts mikrofons, un visi pārējie arī šo sarunu dzird.
