Gunāra Meierovica atraitne Ingrīda: Tādu laiku kā mana vīra slimība es nevienam nenovēlu
Šķiet, mēs visas gribētu 90 gadu vecumā līdzināties Ingrīdai Meierovicai! Starojoša, vērīga, ar neticamu atmiņu, joprojām skaista un šobrīd arī īsti laimīga, jo tikko satikusi savu pasaulē izkaisīto lielo ģimeni. Pirms 30 gadiem viņa piepildīja sapni atgriezties šeit, taču tā bija nepielūdzama izvēle starp Latviju un ģimeni. Ingrīda ir vienīgā, kas Latvijā vēl nes leģendāro Meierovicu uzvārdu.
Foto: Ieva Andrupe. Stils: Laila Trilopa
– Tikko sagaidījāt deviņdesmito dzimšanas dienu, un vāzes joprojām pilnas ar ziediem! Kā jūs to nosvinējāt?
– Jutos ļoti laimīga, jo bija ieradušies manējie, mana dzimta, manu radu atzars no Austrālijas, mani bērni no Amerikas, kā arī mani šejienes draugi. Negribēju, lai šī diena izvērstos stīva un formāla, ar runām, bet gribēju, lai ir viens patīkams vakars. Bija atbraukuši arī mana vecākā brāļa pēcnācēji, jau trešā paaudze, kas dzimusi un izaugusi Austrālijā, un mani dēli, kas gadiem nebija redzējušies ar savu brālēnu un māsīcu. Mēs visi bijām kopā. Viss izdevās, kā biju iecerējusi.
– Jūsu ģimene brauc no tāluma, bet jūs esat šeit. Pagājuši jau trīsdesmit gadi, kopš atstājāt darbu radio Brīvā Eiropa un atgriezāties Latvijā. Kādi jums bijuši šie gadi?
– Nu, ļoti raibi!
Atgriešanās Latvijā bija mūsu dzīves piepildījums.
Bija daudz sabiedrisko pienākumu saistībā ar mana vīra aktivitātēm politikā, bet galvenais bija iepazīstināt tālaika ārvalstu diplomātus ar Latviju un stāstīt par Latviju. Es to uzskatīju par savu pienākumu, īpaši attiecībā uz diplomātu dāmām.
