SANTA+ sirsnīgi sveic Māmiņdienā! DĀVANA TEV! 🎁 
Gada sportists Toms Skujiņš: Algas riteņbraukšanā ir diezgan lielas
Iespējams, Toms Skujiņš kļūtu par augstas klases džudistu, hokejistu vai florbolistu, taču noteiktā dzīves brīdī viņš lielāko izaicinājumu saskatīja riteņbraukšanā un kļuva par pasaules līmeņa braucēju, kurš sešas reizes piedalījies Tour de France sacensībās, bet pērn sasniedzis īpaši augstvērtīgus rezultātus: ceturto vietu pasaules čempionātā un piekto – Parīzes olimpiskajās spēlēs.
Foto: Ross Bell
– Savulaik piecus gadus nodarbojies ar džudo un divreiz Latvijas čempionātos ieguvi bronzu. Tu šobrīd varētu kādu pārmest pār muguru?
– Ja tas būtu manas svaru kategorijas cilvēks, noteikti varētu. Latvijā džudistiem ir diezgan augsts kalibrs. Laiciņš pagājis, bet liekas, ka iemaņas ir saglabājušās, noteikti mācētu iekāpt kimono. Tas bija no pirmās līdz piektajai klasei, un es negāju tikai pa paklājiem pavārtīties. Džudo padevās tas, kas mani diezgan tālu aizvedis arī riteņbraukšanā, – gāju uz treniņiem ar mērķi. No bērna kājas sapratu – jo vairāk dari, jo vairāk iemācies.
– Kas būtu IPPON riteņbraukšanā?
– Uzbrukums pēdējā kilometrā, pēdējais sprints un uzvara!
– Kurš no tava laika Sāgas hokejistiem ticis vistālāk?
– Brāļi Bukarti. Turpat spēlēja arī Māris Bičevskis. Es stāvēju vārtos un nekur citur laukumā negribēju būt. Ja jau man lika spēlēt arī pie vecākajiem, nebiju sliktākais vārtsargs.
– Nekad neesi nožēlojis, ka aizgāji no hokeja?
– Varbūt ne gluži nožēlojis, bet vienmēr bijusi ziņkāre – kā būtu bijis, ja turpinātu spēlēt. Šobrīd ar prieku skatos, kā mūsējie lādē.
