Francijas vēstniece Latvijā: Nonācu te nejauši un iemīlējos no pirmā acu skatiena!
Aurēlija Ruajē-Gunēna (Aurélie ROYET-GOUNIN) četrus gadus pārstāvēja Franciju Latvijā. Kad iznāks žurnāls, ritēs viņas pēdējā nedēļa Rīgā. Aurēliju Latvijā dzīvojošie franči un ar Franciju saistītie latvieši mīl, jo, lai gan paliela viņas darbības laika daļa iekrita kovida ierobežojumu posmā, viņas vadītā vēstniecība plašāk atvēra savas durvis un ieguva ļoti cilvēcīgu, pieejamu un draudzīgu seju.
Foto: Matīss Markovskis
Kā citi sapņo par Taiti vai Boraboru ar tirkīzzilu jūru un eksotiskiem augiem, vienmēr esmu teikusi, ka mana paradīze ir meži, ezeri, ziemeļu daba.
– Vai pareizi sapratu: Latvija ir pirmā valsts, kur esat vēstniece?
– Jā, tieši tā. Esmu strādājusi Francijas valdības uzdevumos Francijā, Briselē, Āfrikas valstīs, bet kā vēstniece – pirmo reizi Latvijā.
– Ir pagājuši četri gadi – ar kādām izjūtām dodaties prom? Kādas atmiņas ņemat līdzi?
– Atklāti sakot, vēl neesmu pieradusi pie domas, ka aizbraucu. Redziet, vēstnieka amats, kamēr esi šajā postenī, tā īsti nekad nebeidzas. Arī vakarā dodoties prom no biroja vai nedēļas nogalē pastaigājoties, vēstnieks turpina meklēt kontaktus, idejas un vienmēr pārstāv savu valsti. Pie tā ļoti pierod, tāpēc grūti iztēloties, ka tagad būs citādi. Man patīk būt vēstniecei, jo tas ļauj iepazīt cilvēkus, kurus citādi es, visticamāk, nekad nesatiktu. Man arī ir bijusi iespēja būt tuvu klāt procesiem un notikumiem, ko citādi es nekad nepiedzīvotu.
