Fotogrāfs Gvido Kajons: Vistrakāk ir, kad cilvēkam saki – pasmaidi. Bezcerīga grimase!
Gāju garām un nobildēju! Tā bieži par savām fotogrāfijām saka Gvido Kajons. Nu jau piecdesmit gadi, kā viņš bildējot nopietni. Protams, labam kadram netapt bez veiksmes īstajā brīdī nonākt īstajā vietā, bet jo īpaši – bez izcilas prasmes.
Foto: no Gvido Kajona personiskā arhīva
Viss sākās ar vectēva senu atradumu
Tas bija pagājušā gadsimta vidus, kad Gvido vectēvs pamanīja, ka pie dzelzs caurules, kas apjož skatlogu, uzkārts trīsdesmitajos gados ražots Kodak firmas fotoaparāts, visdrīzāk tur aizmirsts. Lai gan pats nefotografēja, paņēmis, ielicis atvilktnē.
Dodot cilvēku bildes, es izvēlos vienu, divas, kur ir dzīva izteiksme, lai gan cilvēkam pašam varbūt nepatīk.
Atradums tur neviena neiekārots gulējis ilgi, līdz viendien piektklasnieks Gvido nolēma to izmēģināt. «To vilkmi nevaru izskaidrot. Tāpat kā to, kāpēc pēkšņi sagribas ēst,» viņš tagad smej.
