Finansists Reinis Rubenis: Rīga vienmēr bijusi bagātāka nekā Tallina un Viļņa

– Vairs neesat Swedbank vadītājs, jums brīvas rokas, lai teiktu, ko domājat. Kas šobrīd notiek finanšu sektorā?
– Vispār jau esmu apņēmies neteikt neko negatīvu. Man ļoti nepatīk tie, kuri nedara neko citu kā vien sūkstās, cik viss slikti. Taču diskusijā par un ap bankām, virspeļņu un izvēlēto politiku man nepatīk neviena no pusēm, te tiešām viss nav labi. Un mana kritika attiecas tikai uz aizvadīto gadu. Finansējuma konjunktūras dēļ bankām izveidojusies Latvijas ekonomikai nesamērīga virspeļņa.

– Bankas saka – problēmu nav. 
– Saviem finanšu sektora kolēģiem galīgi nepiekrītu. Problēma ir un piedevām diezgan materiāla. Bankas saka – vajag veidot datos balstītu politiku, un viņu dati rāda, ka maksājumu kavētāju praktiski nav. Tiem, kas par tādiem var kļūt, bankas ­meklēs ­individuālus risinājumus, piemēram, pamatsummas atlikšanu.

Sev ik pa laikam pārmetu liekulību, mēģinu ­izskaust banalitāti.

Bet bankas savos datos problēmu nevar ieraudzīt. No iepriekšējās krīzes zinām, ka kredītņēmēji, nonākot grūtībās, drīzāk nemaksās par komunāliem pakalpojumiem vai nenopirks bērnam jaunas drēbes, bet maksās hipotekāros maksājumus, baidoties palikt bez mājokļa.