Elita Patmalniece par diētām, vecumu un jauno mīlestību: Es biju izslāpusi par kādu rūpēties
Koša un krāsaina kā dzīvesprieka koncentrāts māksliniece Elita Patmalniece sarunā ir sirsnīgi tieša un atklāta. Un brīžiem tik paškritiska, ka gribas sapurināt un atgādināt, cik viņa patiesībā ir forša un talantīga! Šopavasar Elita ļausies piedzīvojumam un piekritusi doties uz Grieķiju vadīt kulinārijas šovu. Un vēl viņa izbauda savas jaunās attiecības.
Foto: Lauris Vīksne. Stils: Agija Vismane. Foto vide: mākslas galerija Putti
– Interesanti, ka ar visu to dziļumu, dabas un cilvēka atmodu, kas ir Lieldienu būtība, mums tās visbiežāk asociējas ar krāsainām olām. Ko tev nozīmē Lieldienas?
– Tie ir mani mīļākie svētki. Vislabāk ir tad, ja aizeju uz baznīcu, ir ieturēts gavēnis, ir dabas atmoda un sirdī iemājojis tāds prieks! Kristus ir augšāmcēlies, un tas brīnums ir noticis. Man tas saistās ar atdzimšanas prieku.
Ja mūsu vecumā vēl kaut ko piedāvā, tad jāuzkrāso sarkanas lūpas un jāiet!
Bet šogad man ar gavēni pārāk labi neiet, un arī baznīcā sen neesmu bijusi. Agrāk, kad man dzīvē gāja grūtāk, es biežāk gāju uz Jēkaba katedrāli, un tad par šiem svētkiem jutos īpaši laimīga. Pēdējos gados Lieldienu laikā vienmēr kaut kur braucu, un arī šogad ar draugiem ceļosim uz Itāliju. Kad aizbrauc projām, tad to brīnumu kaut kā neizjūti un esi no tā visa izkritis.
Bet man galerijā Putti, kur tagad ir mana valstība, lielajā vāzē ielikti pūpoli, kas simbolizē Lieldienu gaidīšanu, un sirdī ir prieks, ka pēc ilgās ziemas atnācis pavasaris. Pēdējos gados es vairāk sajūtu to ziemas drūmumu un saprotu, kāpēc daudzi brauc to pārlaist uz siltajām zemēm. Tās ziemas mums tomēr ir par garu. Bet to var pārdzīvot, galvenais, lai man ir, ko darīt, un esmu aizņemta. Kad agri kļūst tumšs, tad gribas ātrāk gultā, skatīties televīziju un ēst, un tad tu nobarojies! (Smejas.)
– No malas šķiet, ka tava dzīve ir vieni vienīgi šovi! Kas tajā notiek tagad?
– Ai, tagad bija tā, ka pienāca jaunais gads, un bija iestājies tāds tukšums, galīgi drūmi.
