Eksministre Līga Meņģelsone: Esmu nodedzinājusi vismaz pāris gadu no sava mūža
Par Līgu Meņģelsoni nevar sacīt – trausla un sievišķīga šī vārda tradicionālajā izpratnē.
Foto: Natalia Golubova. Stils: Agija Vismane
Ilgus gadus viņa bija Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore. Veselības ministres pienākumus Līga pildīja vien deviņus mēnešus, bet paguva panākt, ka visas pārējās ministrijas no saviem budžetiem tomēr sakasīja papildu 140 miljonus eiro, ar ko aizbērt bedri, kāda ir bijusi veselības finansēšanā visu šo laiku. Tas viņai prasīja, kā saka, zemi ēst un nenovilkt šineli 24/7 režīmā. Un tomēr Līgai vienmēr kājās ir bijušas elegantas laiviņas un zem šineļa – arī puķaina kleita.
– Cienot jūsu laiku, cik ilgi drīkstam runāt?
– Šovakar man vienīgais ierobežojums – astoņos jābūt uz tautas deju mēģinājumu. Es atkal dejoju! Arī ministrēšanas laikā dejošana faktiski bija vienīgais, no kā neatteicos. Tiem, kas dzied korī vai dejo, ir cita mentālā veselība, viņiem psihoterapeits nav vajadzīgs. Būtu mana vara, es dejošanu parakstītu kā zāles visiem.
Ko jums palīdzēt? Kas jādara? Kur lupata, kur spainis?
– Līga, jūs vienmēr būsiet bijusī veselības ministre! Šo piespraudi neviens jums nenoņems. Bet ko darāt tagad?
– Šobrīd esmu uzņēmusies vadīt Latvijas Sarkano Krustu. Tas tāds loģisks turpinājums iepriekšējam amatam. Visas sešas reģionālās komitejas mani uzaicināja, izvirzīja un kongresā ievēlēja par Latvijas Sarkanā Krusta prezidenti.
– Arī tāds riktīgi aramais lauciņš…
– Tur ir, ko darīt. Gan patversmes bezpajumtniekiem, gan atskurbtuve, lai nebūtu piedzērušos uz ielām, gan metadona programmas, lai visur nemētātos šļirces,