Dziedniece Elejas Veronika: Ja vīrietis krāpj sievieti, to tūlīt var redzēt
Izdaudzinātajai dziedniecei Elejas Veronikai pie sliekšņa 90 gadi, taču viņas spēja redzēt cilvēku vainas un notikumus ir tikpat rentgenasa kā toreiz, kad zibens nospertā piecgadīgā meitene pamodās zārkā.
Foto: Shutterstock un no izdevniecības Žurnāls Santa arhīva
Laimes hormons – darbs
Kad ierodos Elejā, vārtiņi uz balto baznīciņu lielceļu krustcelēs ir vaļā. Ir ceturtdienas vakars, un, kā ierasts, dievnama saimniece, bioloģiskā diagnostiķe Elejas Veronika notur vakara lūgšanu. Viņa lūdz veselību klātesošajiem, lūdz, lai beidzas karš, lai mitējas bezjēdzīgā asinsizliešana. Bijušās kultūras nama direktores balss ir labi nostādīta un dievnama akustikā izskan tik spēcīgi, ka vārdi aizķer līdz kaulam. Pēc mises dziedniece aicina uz pieņemšanas telpām, jo katram ir kāda veselības liksta, dvēseles problēma, kas tiek risināta ne tikai caur lūgšanu.
Latvijā nebūs kara. Un karš šogad beigsies. Es lūdzu Dieviņu, lai to asins suni paņem.
Par spīti gadiem, Veronikas augums ir stalts, gars stiprs un nesatricināms, bet dvēsele – palīdzēt alkstoša. Laikam tikai zibens sperta un nenosperta sieviete var Dievam par godu uzcelt baznīcu, kurā gaidīti visu konfesiju kristieši.
«Nāc, redzu, tev gripa tuvojas,» dziedniece pirmo izsauc sievieti, kas atbraukusi no Bauskas puses. Pēc tam, kad diagnosticējusi viņu ar savām rentgena acīm, devusi vērtīgus padomus, nolauž alvejas lapu un, mums pārējiem dzirdot, izstāsta recepti pret gripu.
