Dzejniece Māra Zālīte: Daudzi domā, ka es esmu augstprātīga
Šis gads iegriezies mazliet Māras zīmē, jo uz dažādu teātru skatuvēm pēkšņi atdzimušas vairākas izrādes ar dzejnieces Māras Zālītes libretiem. Māra pati dažus gadus bija mazliet apklususi un nepiekrita arī intervijām. Taču pavisam nesen nervi neizturēja, un viņa uzjundīja vētrainu diskusiju par krievu valodas lietošanu Latvijas Televīzijas pirmsvēlēšanu debatēs. Bet Māras paradīze ir viņas Koršas un lielākais dārgums ir ģimene.
Foto: Agneta Jonele. Stils: Agija Vismane
Māra reiz brīnišķīgā pašironijā ir teikusi, ka palaikam jūtas kā dzeguze pulkstenī, kurai noteiktā laikā jānokūko kaut kas par tautas identitāti un patriotismu. Un šoreiz viņa smejas, ka varbūt tas laiks ir atkal pienācis.
Runāties ar Māru ir bauda, lai gan viņa spēj arī paasi atcirst. Valodas dziļumi, ironija un smiekli, un klusas atklāsmes, ūdens no ledusskapī glabātas pudeles un mazliet cigarešu dūmu.
– Šogad teātros tāds Māras Zālītes gads, jo tiek atjaunotas tik daudzas izrādes ar jūsu libretiem! Sfinksa, Putnu opera, Kaupēn, mans mīļais!, rudenī ar citu nosaukumu tiks izrādīts Neglītais pīlēns, nupat atsākušās dziesmuspēles Tobago izrādes, novembrī no jauna uzvedīs Meža gulbjus. Un tikko pavasarī atvadījāmies no Smiļģa, kas Dailes teātrī tika izrādīts veselas trīs sezonas!
– No vienas puses, esmu patīkami pārsteigta, ka izrādes, kas tapušas ilgā laikā, pēkšņi nostājas tādā planētu parādē. Patīkami, ka tas izturējis laika pārbaudi. No otras puses, tas mazliet bremzē jaunu darbu radīšanā, jo man tomēr jāpiedalās to tapšanā. Tas satricina arī emocionāli, jo it kā atgriežos tajā laikā un tajā emocionālajā stāvoklī, kad to rakstīju. Es atgriežos pagātnē, kuru jau esmu izdzīvojusi, un nevaru būt vienaldzīga, tāpēc tiek daudz tērēta mana psihiskā enerģija.
Es izmantoju iespēju paklusēt, kad visi runā. Mēs esam ļoti pļāpīga sabiedrība.
– Taču jums noteikti nav miera un rakstāt kaut ko jaunu?
– Jā, es strādāju pie noslēpumaina darba, kurš man faktiski ir kā akmens uz sirds, jo noņemos ar to jau ilgi. Tas ir kāda man tuva rakstnieka iesākts romāns, ko pirms aiziešanas viņš man lūdza pabeigt.
