Dizainere llze Priede-Kļaviņa par dzīves skaistumu un sāpēm: Sirmi mati sievietei ir jauns sākums

Ar Ilzi tiekamies viņas mājās – skats uz ezeru no dzīvojamās istabas lielā loga ar plašo horizontu ir neaizmirstams. Krāsnī sprakšķ uguns… Ik pa laikam Ilzes vīrs Andris pieliek malku. Omulību pastiprina līdzās esošie mājdzīvnieki – suns un kaķis. Ilze ir izcepusi gardu ābolmaizi, pati sevi sauc par cepēju un vārītāju, atzīst, ka ir viesmīlīga – ar prieku aicina ciemos draugus, savus īpašos cilvēkus un svin dzīvi. Šī saruna izvēršas kā skats aiz loga – mierpilna. Kādā brīdī Ilze teiks – nav pagātnes un nākotnes, ir tikai šodiena, šis mirklis.

– Atzīmējot veikala Bergs 30. dzimšanas dienu, teicāt, ka stāvēt pāri laikam ir liels izaicinājums. Tik ilgs laikaposms pat cilvēka dzīvi mēdz izšūpot pa viļņiem augšā un lejā. Kā noturēties vislielākajās vētrās? 
– Latvijā nevienā nozarē nesastapsiet uzņēmēju, kurš varētu teikt, ka trīsdesmit gadu laikā viss gājis gludi un tikai augšup. Tas, protams, ir bijis ļoti zigzagains ceļš. Pa vidu piedzīvoti dažādi banku krahi un krīzes, kas arī mūs vienmēr ietekmēja.

Viens no smagākajiem, bet vienlaikus labākajiem lēmumiem tika pieņemts pirms pieciem gadiem, kad aizgājām prom no lielajām un skaistajām veikala telpām, kuru rekonstrukcijā savulaik ieguldījām milzīgu naudu; mūsu arhitekte bija Zaiga Gaile.

Reizēm domāju, ka Dievs atņem otru cilvēku, lai tu spētu atrast pats sevi.

Ēkas īpašnieku divdesmit piecus gadus solīto ēkas renovāciju diemžēl tā arī nesagaidījām un izmantojām savas tiesības nepagarināt līgumu – atradām telpas turpat netālu Elizabetes ielā, piecdesmit metru attālumā. Lai arī lēmums bija grūts, pārcelšanās uz kompaktākām telpām izrādījās ļoti labs solis, kas turklāt tika sperts tieši pirms kovida. Kovida laikā savukārt izveidojām interneta veikalu. Mūsu nozarē uz lauriem gulēt nevar, viss nepārtraukti mainās.