Dīva Marija Kallasa – mātes negribēta, publikas dievināta un miljonāra atraidīta
La Divina, dieviete – tā savulaik tika dēvēta Marija Kallasa (1923–1977). Viņa no tiesas atgādināja teiksmas par sengrieķu dieviem – seja, majestātiskais augums, žesti un liesmojošais skatiens, kaislīgā daba. Bet pāri visam – balss, kas satricināja, lika mīlēt un nīst.
Foto: Wikimedia Commons
Grieķu skumjas
Leģendārā grieķu dieviete nepiedzima Vidusjūras viļņu putās vai Atēnu akropoles pakājē, bet gan Ņujorkā, pirmās paaudzes grieķu imigrantu ģimenē, aukstā 1923. gada 2. decembra rītā kā Marija Anna Sesīlija Sofija Kalogeropula. Viņas bērnība pagāja Manhetenā starp simtiem un tūkstošiem citu imigrantu, kas darīja visu, lai iekļautos un iederētos amerikāņu dzīvesveidā un kļūtu par daļu no izslavētā amerikāņu sapņa. Tostarp – nomainīja nodarbošanos un uzvārdu, līdzīgi kā Marijas tēvs. Par īpaši laimīgu Marijas bērnību nosaukt nevarēja. Kamēr Georgs Kallass, jaunās lielpilsētas dzīves un iespēju noburts, centās būvēt karjeru (kas viņam arī izdevās – kad Marijai bija četri gadi, tēvs kļuva par aptiekas īpašnieku) un iedzīvoties jaunajās mājās, Marijas māte Evangēlija rūga dusmās un neapmierinātībā. Kopš viņa, pieklājīgas Atēnu vidusšķiras ģimenes atvase, bija piekritusi iziet par sievu pie mūžīgā mākoņu stūmēja Georga, dzīve bija pārvērtusies īstā grieķu traģēdijā.
Neviens negaidīja, ka šajā neveiklajā, apaļīgajā meitenē ar ērgļa degunu un milzīgajām brillēm snauž dievišķa balss.
Dzīve Amerikā viņai riebās – šajā aukstajā, skaļajā un svešajā vietā viņa jutās kā zivs, kas izmesta no siltajiem Vidusjūras ūdeņiem uz saltas betona grīdas. Turklāt pārcelšanās pārvilka strīpu viņas naivajiem sapņiem par teātra skatuvi un kultūrai veltītu mūžu. Taču lielākā vilšanās bija ģimenes jaunākā meita Marija.