Datu pētnieks Jānis Hermanis: Igauņi mums ir priekšā, sākam atpalikt arī no lietuviešiem
Sociālajos tīklos viņam seko politiķi, ierēdņi, uzņēmēji, žurnālisti, jo viņš ir svarīgas un precīzas informācijas nesējs. Kādu notikumu var dažādi interpretēt, bet dati uzrāda reālo ainu. Zināms teiciens: kam ir informācija, tam ir vara. Tomēr datu pētnieks Jānis Hermanis varaskāra cilvēka iespaidu neatstāj.
Foto: Gatis Gierts
Datus pētu gadus 15– 20. Kādreiz strādāju bankā, tur grupēju, šķiroju un pētīju informāciju. Tas vēlāk noderēja. Kad ir dati un analīze, veidojas stāsts, saprotamība.
– Kā no datu pētnieka skatpunkta Latvija izskatās Baltijas un Eiropas mērogā?
– Garā distancē, protams, esam progresējuši, un to ir svarīgi uzsvērt. Baltijas valstīm ir līdzīgs atskaites punkts – vēsture, mentalitāte, ģeogrāfija, tomēr mēs neesam izmantojuši visas iespējas, daudz ko varējām darīt labāk.
Piemēram, esam ļoti turējušies pie atkarības no Krievijas, būvējuši biznesa plānu, ka Latvija ir tilts starp Eiropu un Krieviju. Ilgu laiku tika uzturēts tranzītvalsts modelis.
Jau ap tūkstošgadi igauņi bija mums aizgājuši priekšā. Ar lietuviešiem bijām līdzīgās pozīcijās, bet tieši pēdējo desmit gadu laikā sākam atpalikt arī no viņiem.
Tagad redzam, ka ar Krieviju saistīto nozaru loma būtiski samazinājusies, piemēram, transporta pārvadājumi, finanšu pakalpojumi nerezidentiem.
