Artūrs Skrastiņš: Ir mirkļi, kad man liekas – mani bērni domā, ka esmu labs tēvs
Artūrs Skrastiņš nekad nav intervēts vīriešu žurnālā. Šis ir pirmais uznāciens. Varbūt tāpēc, runājot par vīrišķību, karu, izvēlēm, sabiedrības garīgajiem orientieriem un citām tēmām, viņš ir mazliet citāds, nekā ierasts. Skarbāks un tiešāks.
Foto: Gatis Gierts
– Jūs ne pārāk bieži piekrītat intervijām…
– Nu galīgi nē! Man nepatīk muldēšana. Jābūt atbildīgam par saviem vārdiem. Ja ir, ko teikt, – jārunā, bet intervija intervijas vai slavas pēc…
– Tad runājam par lietu!
– Tikai!
– Bieži domājat par vīrišķību?
– (Pauze.) Tādā gadījumā man jāuzdod jautājums sev – vai es esmu vīrišķīgs?
Kādreiz tiešām bija tā: o – šāda loma, tāda loma, viena bišķiņ nesanāk, tā atkal izdodas labāk. Šobrīd vairs tā nav. Tad labāk sēžu mājās.
(Ilga pauze.) Būt vīrišķīgam noteikti nozīmē izturēt dzīves sitienus, ar cieņu iziet no nepatīkamām situācijām. Tas nozīmē cienīt otru cilvēku. Nevis sevi likt pirmajā vietā, bet darīt visu, lai otrs justos… pasargāts. Nē, tas nav labs vārds!
