Artūrs Dīcis: Neizšķīrāmies, un mums ir divi dēli
Puisis no piejūras ciematiņa, nejauši – bet cik simboliski! – atbraucis uz Rīgu studēt socioloģiju – mācību par cilvēku uzvedību, izcelsmi, attiecībām, hierarhijām. Šīs mācības ilga vien pāris gadu, jo Artūru Dīci savaldzināja teātra māksla. Bet Artūrs vēro un pēta cilvēkus joprojām.
Foto: Lauris Vīksne. Stils: Laila Trilopa
Ja veikalā par trīs eiro varētu nopirkt 15 vai 25 centimetrus garu desu, kuru tu ņemtu?
Esmu uzrakstījusi daudzas intervijas, bet nevienā nekad nav bijis tik daudz jautājuma zīmju atbildēs. Man gribētos, lai jūs dzirdētu, kā Artūrs šos jautājumus uzdod, – tiešām kā pētnieks, ar ziņkārīgu, gandrīz bērnišķīgi naivu interesi un bez mazākā nosodījuma.
Nacionālajā teātrī pirmizrādi tikko piedzīvoja nu jau nelielu skandālu sacēlusī Ričards. Nekā personīga. Meistarīgi savīts stāsts par vardarbīgām partnerattiecībām, kurā izklaidējoši un vienlaikus ļoti nopietni izgaismotas mūsdienu cilvēka sāpes, egoisms, izaicinājumi un ilgas. Lugu ir uzrakstījis Artūrs Dīcis. Artūr, bravo!
– Pirmizrāde, apsveicu! Kāda ir sajūta redzēt, kā tavs teksts iedzīvināts uz skatuves?
– Pirmizrādē, kur esmu scenārija autors, man ir svinīgs, bet patīkams satraukums, jo vairs neko nevaru ietekmēt, tikai baudīt pasākumu un skatīties, kā ir sanācis. Un Ričardā ir forši sanācis, man patīk. Kā aktierim pirmizrādes man ir nervozākas, tur vēl ir daudz iespēju kaut ko salaist dēlī.
Secinājums pēc Ričarda – varbūt drusku par garu, bet vardarbība nekad nebūs ērta un īstajā garumā. Turklāt galvenajam varonim tas ir izdevīgi, viņš apzināti kuļ ūdeni, lai pēc tam pagrieztu apstākļus, kā viņam gribas. Vēl es domāju – ja veikalā par trīs eiro varētu nopirkt 15 vai 25 centimetrus garu desu, kuru tu ņemtu?
