Arhitekte Zaiga Gaile: Visi šie influenceri taču ir pilnīgi sajukuši cilvēki

Mēs runājam Zaigas mājās Ķīpsalā gada nogalē, nav vēl lielā sala un sniega, aiz loga rāmi plūst upe, un tāda ir arī mūsu saruna – rāma un mierīga. Tiesa, brīžam Zaigas teiktais nav ne ērts, ne mierīgs, pat ja pateikts klusinātā toņkārtā. 
 

– …Strādājot pie teātra, pagājuši desmit manas dzīves gadi. Būvprojektam bija četrdesmit četri sējumi, toreiz, 2015. gadā, vēl papīra formātā. Vēlāk celtnei uztaisīja arī virtuālo modeli, bez kura tagad nekas netiek būvēts. Tāda ir modernā būvniecība ar augstprātīgajām tehnoloģijām – process ir tikpat apmaldījies kā cilvēki tajā – pilnīgi nesaprotama pasaule. Interesanti, ka vēsturisko māju pirms 120 gadiem uzbūvēja viena gada laikā: Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrība savāca līdzekļus, nopirka gruntsgabalu Lāčplēša ielā 25, 1901. gada maijā uzrunāja civilinženieri Edmundu fon Trompovski, un 1902. gada maijā piecu stāvu mūra māju ar greznu fasādi un filigrāni rotātu zāli atklāja.

Cilvēki no labas dzīves ir izlaidušies.

Toreiz nebija nekādu ceļamkrānu un betona maisītāju, bet ēku ļoti ātri uzbūvēja: ar ķerrām pieveda, ar trīšiem cēla augšā vanniņas un spainīšus ar ķieģeļiem un javu, pilnīgs roku darbs. Mēs tagad teātra gruntī atjaunojām divas esošās celtnes un piebūvējām klāt vēl divas jaunas. Tā desmit gadus. Bet līdzīgi ir visā pasaulē – kultūras būves top ļoti lēni. 

– Vai ir bijis brīdis, kad šķitis: šis projekts no jums prasa pārāk daudz emocionāla spēka?
– Protams. Kad jaunieši man jautā, kādas īpašības vajadzīgas arhitektam, saku: pirmkārt, pacietība. Vajag spēcīgu nervu sistēmu, taisnu muguru un milzīgu izturību.