Anna Panna par šķiršanos, bērniem un savu īsto es: Pirms tam bija bail būt vienai
Dažu beidzamo gadu laikā kulinārijas grāmatu autores un kafejnīcas Mr. Bunny Kitchen līdzīpašniecei Annai Birmanei jeb Annai Pannai dzīve uzmetusi īstu salto. Anna satikusi jaunu mīlestību, piedzimusi viņas otrā meita Margareta, piepildīts sapnis par savu kafejnīcu un pavasarī viņa izdevusi savu ceturto pavārgrāmatu. «Tagad gribas mazliet miera,» Anna saka.
Foto: Agneta Jonele. Stils: Agija Vismane. Foto vide: Mr. Bunny Kitchen Dzirnavu ielā 63
Mūsu intervija notiek rīta agrumā – ir tik tikko pusdeviņi, kad Anna zvana pie izdevniecības vārtiņiem. Ar kafijas krūzi rokās, stilīgos moon boots, ar ko var izbrist visdziļākās kupenas, un tikko kā aizvedusi uz skolu vecāko meitu Hannu.
– Vērojot no malas, liekas – šie divi gadi tev bijuši ļoti intensīvi: jaunas attiecības, grūtniecība un bērna piedzimšana, bizness un grāmata. Tev vienmēr esot bijusi sajūta – man jāvar. No kurienes sajūta, ka vienmēr viss jāvar?
– Droši vien konkurences sajūta ar apkārtējiem – viņi dara, man arī jāvar. Gribas varēt, gribas strādāt septiņos darbos un gribas paceļot, gribas piecpadsmit bērnus, lauku māju un vēl nezin ko. Pieļauju, ka tā ir mūsu paaudze.
Nesen piegāju pie spoguļa izspūrušiem matiem un nodomāju – labi izskaties. Man tas nozīmē daudz.
Tie, kas jaunāki par mums, nav tādi. Man arī kā darba devējai, sastopoties ar jaunākas paaudzes cilvēkiem, ļoti jāpiezemē savas ambīcijas, saprotot, ka viņi sevi vairāk novērtē. Viņi darba devēja priekšā neizklāsies tikai tāpēc, ka viņam ir prasības.
– Mana pirmā pavārgrāmata, ko veidoji, piesaistot arī savu vecāko meitu Hannu, patiesībā ir tava ceturtā grāmata. Kulinārijas grāmatu tagad ir daudz, kāpēc tev bija svarīgi uzrakstīt vēl vienu?
– Man patīk izaicinājumi, un, kad prātā ienāk ideja, tā jārealizē. Brīdī, kad ieraudzīju, ka Džeimijs Olivers reklamē sava dēla pavārgrāmatu, sapratu, ka esmu trāpījusi mērķī. Nebija jau nekā grūta, receptes ir ārkārtīgi vieglas.
