Animācijas režisore Roze Stiebra: Nāve varētu būt dzīves skaistākais notikums
Animācijas režisores Rozes Stiebras pēdējais lielais veikums – sadarbībā ar mākslinieku Alekseju Naumovu tapusī košā animācijas filma Sirds likums – viņai pašai un kolēģiem atnesa vairākus Lielos Kristapus. Roze šajā pavasarī atzinās, ka daudz domājot par nāvi, jo dzīve un nāve viena no otras nav atdalāmas. Viņa tai gatavojās. Šī bija pēdējā saruna ar režisori…
Foto: Matīss Markovskis
Pirms Ziemassvētkiem šo pasauli pameta Latvijas animācijas leģenda Roze Stiebra. Īstajā vārdā Rozālija Stiebra. Mūža nogalē viņa dzīvoja viena ar savu kaķi Mocartu daudzstāvu mājā Rīgas pievārtē, un šajā pavasarī žurnāls Ievas Veselība viņus abus apciemoja.
xxx
Mocarts nemīl svešiniekus un ilgi slēpjas, līdz virsroku ņem rūcošais vēders. Aiz loga redzams neliels mežiņš, un Roze mani cienā ar saldu sarkanvīnu. «Par skaisto dzīvi!» – viņa uzsauc pirmo tostu un atklāj, ka daudz domā par nāvi, jo dzīve un nāve viena no otras nav atdalāmas. To viņa pasaka tik vienkārši.
Daktere atrakstīja, ka atteikšanās no starošanas un ķīmiķošanas ir mana izvēle un atbildība: «Dariet tā, kā uzskatāt par pareizu.»
«Redziet, manos gados vienīgā slimība ir vecums. Tas ir dabiski, ka vairs nevaru skriet tik ātri kā pirms desmit gadiem, ka vairs nevaru uzart lauku, izravēt dārzu. Pret vecumu zāles nav dabūjamas. Bet arī vecumā sava galva jātur skaidra, un tam palīdz gribēšana un garīga prakse. Es meklēju atbildes uz mūžīgiem jautājumiem – kas ir dzīve un kas ir nāve. Tas liek skatīties plašāk uz savu dvēseles ceļu. Mēs nevaram izvairīties no tā, ko esam un ko neesam izdarījuši, un šajā vai tajā dzīvē par to samaksāsim.»
Bez žēlabām
«Veselība ir jautājums, par kuru man neko negribas teikt. Es vispār domāju, ka slimības ir intīma lieta un par tām nevajadzētu ne runāt, ne rakstīt.
