Andris Ārgalis: Visu mūžu biju juties izsalcis un nepaēdis

Strādājis vadošos amatos padomju pārtikas rūpniecības sistēmā. Neatkarīgās Latvijas laikā bijis gan Saeimas, gan Rīgas domes deputāts un arī galvaspilsētas mērs. Sācis kā Tēvzemei un brīvībai biedrs, mainījis partijas, piedalījies arī pēdējās Saeimas vēlēšanās, neievēlēts, «bet neievainots». Bet, lai kādā vietā un amatā strādātu, vienmēr bīdījis puķu un dārzu lietas. No 1984. līdz 1994. gadam vadījis Latvijas Dārzkopības un biškopības biedrības slaveno Rīgas rajona jeb Siguldas nodaļu. Padomju laikā tirgojis uz Krieviju puķu sīpolus un stādus. Rīkojis puķu izstādes un daiļdārzu konkursus – ja nav citu atbalstītāju, personiskajā automašīnā vadājis pa Latviju komisiju un pats pircis balvas. Balstījis arī televīzijas raidījumu Mans zaļais dārzs. Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks, apbalvots 2000. gadā. 

Godīgi runājot, pa dzīvi es esmu sities viens pats.

Iepriekšējās apaļās jubilejas atzīmējis ar vērienu – ar balli gan kādreizējā prezidenta Kārļa Ulmaņa rezidencē Dauderos, gan Jaunpils pilī. Pirms balles Jaunpils sievām vedis čemodānus ar savu kaklasaišu kolekciju – to ir savi divi tūkstoši –, un viņas strādāja trīs dienas, lai no tām izveidotu skatuves priekškaru. Šoreiz ne. Pēdējie trīs gadi bijuši smagi viņa ģimenei – mūžībā aizgājuši vistuvākie cilvēki, arī mīļais mazdēls Leonards, gadiem ilgušu cīņu ar slimību zaudējusi vedekla Līga.