Andrejs Gražulis – basketbola zvaigzne no 12 bērnu ģimenes: Es neļaušu sevi apcelt
Latvijas izlases un nu jau arī Itālijas kluba Virtus basketbolista Andreja Gražuļa mājas pagalmā Ventspilī stāv minigrozs. Tas piecgadīgajam dēlam jeb, kā Andrejs uzsver, – džentlmenim! Gražulis pasaules čempionātā negaidīti spoži apliecināja, ka ir augsta līmeņa spēlētājs, bet uz olimpisko kvalifikāciju traumas dēļ netika. Andrejs tikko dārzā beidzis zāles pļaušanu un atzīst, ka absolūti nemīl publicitāti. Ārēji viņš visu uztver viegli, neiespringstot. Iespējams, tāpēc brīžiem atbild, kā pingpongu spēlējot…
Foto: Krists Kūla
– Nākot pie tevis, pamanīju vienu no kaimiņiem. Pajautāju – vai zina, kurš basketbolists dzīvo šajā ielā? Protams, viņš zināja!
– Ar kaimiņu dažreiz braucu uz Ventu makšķerēt…
– Forelēs?
– Forelēm ir citas upes! Tās nav tik lielas, lai visi tur staigātu. Ja gribas, aizeju džungļos – pabrist pa krūmiem. Bet vispār nespecializējos ne uz vienu zivi. Pamatā makšķerēju ar vobleriem, patīk spēlēties – izraustīt, izvadīt. Neesmu tas, kurš mazās gumijiņas rausta. Te ir labs rajons, varu izdomāt, kuru zivi zvejot, – doties uz Ventu vai Puzes ezeru.
– Tu esi riktīgs copmanis?
– Nē, man nav tik daudz laika. Rolands Šmits ir riktīgs copmanis. Man vienkārši patīk aizbraukt un pameditēt.
– Tas nozīmē, ka tev vajadzīgs laiks…
– Lai pabūtu viens. Ja man būs iespēja izvairīties no cilvēkiem, es izvairīšos. Tagad gan man ir kompanjons, kurš brauc līdzi. Nu jau ir iemācījies, ko un kā darīt. Ir arī noķēris, bet viņam no zivīm bail. Kad pieķeras, pie laivas zivi ir dabūjis, bet ārā nevelk.
